Izmaiņas attieksies uz Eiropas Savienības fondu projektu laikā izbūvētajiem ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem.
Iepriekšējos gados ļoti daudzās pašvaldībās ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu ir izveidoti jauni vai rekonstruēti vecie ūdensvadu un kanalizācijas tīkli, taču tiem pieslēgusies tikai neliela daļa iedzīvotāju. Lielākoties no pieslēgumu veidošanas attur izdevumi, ko mājsaimniecības uzreiz vienā maksājumā nevar atļauties.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs norāda: "Ūdenssaimniecības tīklu kvalitātes uzlabošana nav pašmērķis, investīcijām ir jākalpo iedzīvotāju dzīves un vides kvalitātes uzlabošanai. Šādas problēmas risinājums iepriekšējos gados ir nepamatoti ticis novilcināts. Tādēļ jaunajā likumā ir paredzēta iespēja iedzīvotājiem pieslēgumu veidošanu apmaksāt pa daļām, savukārt pašvaldību domes varēs lemt par finansējuma piešķiršanu darbu daļējai apmaksai no pašvaldības budžeta."
VARAM cer, ka šis piedāvājums atrisinās gadiem sasāpējušo problēmu un ūdensapgādes tīkliem varēs pieslēgties līdz par 120 tūkstoši mājsaimniecību, bet kanalizācijas tīkliem 160 tūkstoši mājsaimniecību.
Lai nodrošinātu vienotu atbalstu iedzīvotājiem visās pašvaldībās, VARAM sagatavos ieteikumus par saistošo noteikumu izstrādi, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas kārtību un maksas par decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem aprēķināšanu.
Likumprojekts noteiks arī ūdenssaimniecības pakalpojumu regulēšanas vispārīgo kārtību, valsts un pašvaldību kompetenci ūdenssaimniecības pakalpojumu regulēšanā, kā arī ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja un lietotāja pienākumus un tiesības pakalpojumu sniegšanā un lietošanā.
Šāda vienota regulējuma nepieciešamību atbalsta arī Lielo pilsētu asociācija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija.
Plānots, ka VARAM izstrādātais ūdenssaimniecības pakalpojumu likumprojekts publiskai diskusijai tiks nodots ceturtdien, 13.jūnijā, pēc tā izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē.