Kā aģentūru LETA informēja ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, vēstule pašvaldībām tapusi, jo "pēdējā laikā vairākās pašvaldībās parādījusies tendence ierobežot deputātu tiesības attiecībā uz domes sēdēs uzdoto jautājumu ilgumu un skaitu".
Šorīt Rīgas domes valdošā koalīcija pieņēma izmaiņas pašvaldības nolikumā, kas deputātiem domes sēdēs ļauj uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Grozījumi paredz arī to, ka deputāti viena jautājuma skatīšanas laikā var ņemt tikai vienu pārtraukumu, kā arī turpmāk ziņotājiem būs tiesības uz "galavārdu". Līdzīga prakse ieviesta arī Rēzeknē, kur arī pie varas ir partija Saskaņa.
Vēstulē pašvaldībām ministrija vērš uzmanību, ka Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums paredz, ka deputātam ir balsstiesības visos jautājumos, kurus izskata domes sēdēs, un deputātam šajās sēdēs ir tiesības piedalīties debatēs, uzdot jautājumus, kā arī sniegt uzziņas.
Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikts, ka par koleģiālas institūcijas pārvaldes lēmuma lietderību un tiesiskumu atbild tie institūcijas locekļi, kas balsojuši, ja vien kāds no viņiem nav īpaši pieprasījis lēmuma pieņemšanas protokolā fiksēt savus iebildumus.
VARAM aicina visas pašvaldības pārbaudīt savus nolikumus un gadījumā, ja šādas ierobežojošas normas nolikumos tiek konstatētas, tās nekavējoties svītrot. "Mēs dodam iespēju situāciju viņiem mainīt pašiem, ja tāda nepieciešamība ir. Pretējā gadījumā mēs paši atcelsim šo punktu darbību jebkurā pašvaldībā," teica Eglīts.
Informācija par pārbaudes rezultātiem un iespējamo plānoto rīcību pašvaldībām ministrijai jāsniedz līdz 15.martam.
Jūrmalā dara vienkāršāk
Juons