Piemēram, Latvijas valsts mežu valdei ir noteiktas maksimāli iespējamais atlīdzības apjoms, bet papildus tam valdes locekļiem ir darba līgumi ar papildu samaksu, kā arī par viņiem tiek veiktas iemaksas uzkrājošās apdrošināšanas veidā.
Revidenti aplēsuši, ka piecos uzņēmumos, kuros valdes locekļi ieņēmuši arī otru amatu, par ko slēgts darba līgumus, četru ar pus gadu laikā samaksa par otru amatu kopumā bijusi 2,7 miljoni eiro.
Skandāli un visdažādākie risinājumi, lai palielinātu valsts uzņēmumu vadītāju algas. Šo praksi vajadzēja izskaust jaunam Kapitāldaļu likumam, kas stājās spēkā pirms pieciem gadiem. Uzņēmumu vadītāju atlīdzība varēja kļūt lielāka, taču tai uzlika griestus. Vispārējos principus visiem uzņēmumiem ierakstīja kopīgās vadlīnijās.
“Tomēr tas, ko mēs redzam praksē, šīs normas tiek radoši interpretētas un tāpēc ir sanācis tā, ka kapitālsabiedrību valdes locekļi saņem tādus atlīdzības veidus, kas likumā nav paredzēti (..) Ir dažādi instrumenti, kā to var tomēr apiet, piemēram, viens no šiem instrumentiem ir uzkrājošā apdrošināšana, tāpat arī vidējās izpeļņas maksājumi valdes locekļiem īslaicīgās prombūtnes laikā,” atzīst Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava.
Pašu lielāko, pilnībā valstij piederošo uzņēmumu valdes locekļu alga nedrīkst pārsniegt desmit vidējās algas valstī. Tie patlaban ir aptuveni desmit tūkstoši eiro mēnesī. Taču, piemēram, Latvijas Valsts mežos šī norma apieta, papildus atlīdzībai vēl desmit procentu apmērā veicot iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Tas nesakrīt ar labās prakses vadlīnijām valsts uzņēmumu vadības atlīdzības aprēķināšanai, ko izstrādājis Pārresoru koordinācijas centrs (PKC). “Jā, tas ir ietverts arī vadlīnijās, kas ir izdotas, ka šādi noteikti nerekomendē. Tie līgumi, kas bija spēkā, viņi būtu jāizbeidz,” saka PKC vadītājs Pēteris Vilks.
Līdz 2018.gadam iemaksas uzkrājošai dzīvības apdrošināšanai un pensiju fondos veiktas par Sadales tīklu un Latvijas elektrisko tīklu valdes locekļiem. Laikā, par kuru veiktas pārbaudes, par abu kompāniju valdes locekļiem iemaksāti 33 tūkstoši eiro.
Bet Latvijas Valsts mežos uzkrājošās apdrošināšanas prakse aizvien tiek turpināta. Piemēram, valdes priekšsēdētāja Roberta Strīpnieka deklarācijā par 2016.gadu norādīts, ka uzņēmums par viņu iemaksājis deviņarpus tūkstošus eiro. Pēc tam, pieaugot algai, palielinās arī iemaksu summas. Jauns uzkrāšanas periods uz pieciem gadiem sākts 2017.gadā. Izbeigt šo praksi, Latvijas valsts mežu kapitāldaļu turētājs šobrīd negrasās. “Normatīvais akts paredz, ka var pielīgt valdes locekļiem apdrošināšanu. viņš neparedz precīzu, kādu(..) 2017. gadā akceptētas PKC padomē vadlīnijas, tai skaitā arī par apdrošināšanu, tur bija pateikts, ka šī nav nelegāla, bet nav atbalstāma prakse. Bet arī tajās pašās vadlīnijās tiek pateikts, ka iepriekš noslēgtie līgumi var tikt turpināti, kamēr viņi beidzas. Tā kā līgums tika noslēgts pirms šo vadlīniju pieņemšanas, viņš darbosies, kamēr viss beigsies, un tālāk apdrošināšanas līgumi tiks noslēgti saskaņā ar esošajām vadlīnijām,” savu pozīciju skaidro Latvijas Valsts mežu kapitāldaļu turētājs, Zemkopības ministrijas meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Zemkopības ministrija sola, ka pēc diviem gadiem jaunus līgumus vairs neslēgs. Bet līdz tam Latvijas Valsts meži par pieciem valdes locekļiem būs veikuši iemaksas vismaz 229 tūkstošu apmērā, aprēķinājusi Valsts kontrole.
Papildu ienākumus četriem “Latvijas Valsts mežu” valdes locekļiem vēl nodrošina arī noformēti darba līgumi par kādu citu amatu uzņēmumā. Tie ir prezidents, finanšu viceprezidents, mežsaimniecības direktors, korporatīvo attiecību viceprezidents. Šie amati valdes locekļiem pēc atsaukšanas ļautu arī palikt uzņēmumā. Līdzīga prakse ar skandālu pērn tika izbeigta “Latvijas dzelzceļā”.
“Valdes locekļu pienākumus nosaka likums un valdes kompetence, bet kompānijā ir vesela virkne citu darbu un lēmumu, kas jāpieņem. Un tad vienkārši, lai nedublētos, nebūtu atsevišķi valdes locekļi un vēl atsevišķi dažādu biznesa virzienu vadītāju, te ir loģiskāk šīs lietas savietot, bet attiecīgi precīzi aprakstīt, kam un par ko tieši maksā,” saka Ozols.
Atlīdzība par papildu amatu var būt līdz divdesmit procentiem no valdes loceklim pielīgtās. Piemēram, 2018.gadā Latvijas Valsts mežu valdes priekšsēdētājam bija maksimāli atļautā alga – 9260 eiro mēnesī. Bet par darbu uzņēmuma prezidenta amatā viņš papildus saņēma vēl aptuveni pusotru tūkstoti eiro.
Likums šādu amatu apvienošanu paredzējis izņēmuma gadījumiem, piemēram, lai slimnīcas valdes loceklis varētu turpināt ārsta darbu, vai teātra vadītājs – aktiera darbu. Šie pienākumi nekādi neietilptu valdes kompetencē. Taču 15 gadījumos valdes locekļi paralēli ieņēmuši kādu no hierarhiski visaugstākajiem amatiem uzņēmumā.
“Tas, ko mēs redzam šajās kapitālsabiedrībās, par ko mēs rakstām ziņojumos, valdes locekļi ieņem dublējošus amatus kā darbinieki savās kapitālsabiedrībās. Piemēram, valdes loceklis, kas ir arī finanšu direktors, vai tamlīdzīgi. Šī mūsuprāt, arī ir tāda prakse, kas ļauj palielināt atlīdzību, un tā ir raksturīga tieši tām kapitālsabiedrībām, kuras ir, tā teikt, bagātās kapitālsabiedrības, kur ir pietiekami daudz līdzekļu, lai šādā veidā strādātu,” saka Inga Vārava.
Taču prakse, kuras lietderību kontrole uzskata par apšaubāmu, vēl pavisam nesen bijusi 15 valsts uzņēmumos. Pērn ar skandālu un teju pusmiljona eiro papildu izdevumiem no darba atbrīvoja Latvijas Dzelzceļa valdes locekļus. Iemesls – ar viņiem kā prezidentu padomes darbiniekiem noslēgtie darba līgumi. Dubulto līgumu prakse tagad izbeigta gan Latvijas dzelzceļā, gan piecos tā meitas uzņēmumos.
Savukārt septiņi citi uzņēmumi aizvien vēl to turpina: Latvijas Valsts meži, Latvenergo, Starptautiskā lidosta Rīga, Elektroniskie sakari, Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor, LatRailNet, Sadales tīkls, Latvijas Elektriskie tīkli. Piemēram, Latvenergo, kur valdes locekļi ieņem galvenā izpilddirektora, attīstības, finanšu un citu direktoru posteņus. Arī šī uzņēmuma kapitāldaļu turētājs neredz pamatu mainīt šo praksi. “Ir divas lietas, kas ir kritiskas, lai pieteiktos uz šiem amatiem, viens ir šis atalgojums, otrs, kas notiek ar viņiem, ja viņus atceļ, vai ir kompensācijas. Ja šīs lietas ir sakārtotas valsts līmenī, tad varbūt no šiem apvienotajiem amatiem var arī atteikties.
Pārresoru koordinācijas centrs saņēmis pārmetumus par nespēju pienācīgi uzraudzīt, lai tiktu ievērotas viņu pašu izstrādātās vadlīnijas. “Tas, kas notiek kapitālsabiedrībās, mēs to nekontrolējam, mēs nepieliekam policistu klāt katram darījumam, kurš notiek kapitālsabiedrībās. Un tā tam nebūtu jānotiek. Tā ir uzticēšanās, un tā ir pārvaldības jautājumi, kurus var kontrolēt arī ar citādiem procesiem,” uzsver Vilks.
Pārresoru koordinācijas centrs, saskaņā ar valdības deklarācijā paredzēto, šomēnes iesniedzis ziņojumu par pakāpenisku valsts uzņēmumu pārvaldīšanas centralizāciju. Ja ideju atbalstīs, tā attieksies uz deviņiem lieliem valsts uzņēmumiem: AS Latvijas valsts meži, AS Latvenergo, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, VAS Latvijas Loto, AS Augstsprieguma tīkls, VAS Latvijas Dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, AS Attīstības finanšu institūcija Altum, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.
Kapitāldaļu turētāja funkcijas vairs nebūtu atbilstošās nozares ministrijā, bet aktīvus pārvaldītu jaunveidots uzņēmums. Tas varētu tapt uz Pārresoru koordinācijas centra un bijušās Privatizācijas aģentūras jeb Possessor bāzes. Vairāku ministriju pārstāvji tam iebilst, norādot, ka šobrīd pietrūkst skaidri definēta mērķa – kādus uzņēmumu rādītājus tas varētu uzlabot.
Trūkst vārdu
barotnes un siles
Badmiras bļ ...