Valsts prezidents mudina atrisināt dubultpilsonības jautājumu

par to pilsonibu japadoma, runa ka vajag demokratiju un krieviem jadod vairak tiesibas, tikai rezultats ir slikts, visi krievi kas sanem Latvijas pilsonibu aiziet un nobalso ka Maskava norada. Citiem vardiem sakot mes iedodam Maskavai velesanu tiesibas Latvija.

Mani interesē tāds jautājums - cik liels ir t.s. jaunpilsoņu % (ne konkrēti uzvārdi, bet tieši %), kas naturalizējušies, dabūjuši pilsonību kādā citā veidā u.tml., bet ne kā Latvijas pilsoņu tiešie pēcteči, - un aizgājuši ar parakstu apliecināt prasību referendumā izlemt par Krievijas valsts valodas ieviešanu Latvijā, t.sk. svītrot no 21. panta nosacījumu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. (Mani šokē, piemēram, naturalizētā jaunpilsoņa Ušakova apgalvojums, ka viņš nav pret latviešu valodu, bet pats parakstās zem 21. panta izmaiņām - par latviešu valodas svītrošanu.) Kad būs redzams, cik īstenībā ir lojāli šie jaunpilsoņi - vai tiešām tie masveidā ir apliecinājuši vēlmi par Krievijas valsts valodas ieviešanu Latvijā - tikai tad ir jēga domāt par jaunu naturalizācijas vilni. Ja nu pēc parakstītāju sarakstu pārskatīšanas (tagad tas viss tiek darīts CVK, atliek vien nospiest attiecīgu datora taustiņu par konkrētas opcijas veikšanu) beigu galā patiesi izrādās, ka naturalizētie jaunpilsoņi de facto savā rīcībā ir faktiski Krievijas, nevis Latvijas pilsoņi? Tad kāda jēga piešķirt pilsonību ļaudīm, kas pēc pilsonības saņemšanas rīkojas nevis Latvijas, bet citas valsts interesēs?