Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Valsts prezidents: Izglītība ir atslēga Latvijas nākotnei

Valsts prezidents Andris Bērziņš darba vizītē Aucē tikās arī gan ar Auces vidusskolas, gan Bēnes vidusskolas skolēniem un pedagogiem, lai atbildētu uz izglītības jomas pārstāvju interesējošajiem jautājumiem un izklāstītu savu redzējumu par turpmāko Latvijas attīstību izglītības un citās nozīmīgās jomās, portālu Diena.lv informēja Valsts Prezidenta kancelejā.

Uzsākot sarunu ar vidusskolēniem, Valsts prezidents novēlēja katram, kurš gatavojas vidusskolas absolvēšanai, rast savu ceļu dzīvē, izvēlēties profesiju patstāvīgi, bet ņemt vērā gan pedagogu, gan iepriekš skolu pabeigušo jauniešu ieteikumus, kuri ir veiksmīgi atraduši iespējas studijām Latvijā vai aiz Latvijas robežām: "Ja būs pašam panākumi izglītībā un profesionālajā dzīvē, tad būs vienmēr vēlme atgriezties pie savām saknēm - te, kur ir jūsu mājas, kur ir jūsu skola. Lai kur jūs dotos pasaulē, es novēlu, lai šī vieta jūs vienmēr piesaista un, lai jūs vienmēr varētu atgriezties Aucē," uzrunā uzsvēra Valsts prezidents.

Vairāk nekā stundu ilgajā sarunā ar skolēniem un pedagogiem, Valsts prezidentam tika uzdoti jautājumi, kas skar izglītības procesu kopumā, kā arī Latvijai nozīmīgu lēmumu pieņemšanu jau tuvākajā laikā, t.s., eiro pieņemšanas jautājumā.

Atbildot uz skolēnu jautājumu par izmaiņām vidusskolas absolvēšanas eksāmenu kārtībā, pārliekot angļu valodas eksāmenu jau uz martu, Valsts prezidents atzina, ka pilnībā atbalsta šādu pieeju un joprojām neizprot to, kādēļ mācību gads ievelkas līdz pat vasaras vidum, kad vidusskolas absolventi saņem nepieciešamos dokumentus, lai varētu iestāties citās mācību iestādēs. Valsts prezidents pauda neapmierinātību ar šādu kārtību, kas virknei jauniešu traucē pieņemt lēmumu par turpmāko izglītības ceļu un studiju vietu.

Tāpat vidusskolēni arī vēlējās uzzināt Valsts prezidenta viedokli par izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iecerētajām reformām izglītībā kopumā, uz ko Valsts prezidents atzina, ka labu un atbalstāmu ideju līdz šim ministra darbībā ir daudz, bet šobrīd ir grūti vērtēt reālo izpildījumu.

Vienlaikus A.Bērziņš atzina, ka valsts augstākajā izglītībā turpmāk nevar finansēt tos profesiju virzienus, kas Latvijai nav nepieciešami un kuros jaunie cilvēki nevarēs atrast darbu. Pēc Valsts prezidenta domām valstij ir jāfinansē tie virzieni, kas tiešām ir vajadzīgi un kuros jaunie profesionāļi varēs sevi nodrošināt, kā arī atdot atpakaļ vecākiem viņu ieguldījumu bērnu izglītībā. Kā labu piemēru Valsts prezidents minēja Vācijas pieeju duālās izglītības modeļa pielietošanā, proti, saņemot teorētisko vidējo izglītību, liela uzmanība tiek pievērsta arī praktiskajai izglītībai un praktiskajām iemaņām, kas nepieciešamas, lai atrastu darbu un konkurētu darba tirgū. Šādu pieeju Valsts prezidents uzskata par absolūti nepieciešamu arī Latvijā.

Tāpat arī atbildot uz jautājumu par mācību gada pagarināšanās iespējām, lai vidusskolēni saņemtu vidējo izglītību astoņpadsmit gados, Valsts prezidents norādīja, ka jautājums nav jāskata par mācību gada matemātisku pagarināšanu, bet gan par mācību programmu pārskatīšanu, tās koncentrējot nepieciešamajos virzienos un atsakoties no tādas mācību vielas, kas faktiski nav nepieciešama un lietderīga. A.Bērziņam piekrita arī pedagogu kolektīvs, kuri par šo tēmu uzdeva arī vairākus jautājumus.

Atbildot vidusskolēniem par Latvijas sociālās nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem Latvijā, Valsts prezidents atkārtoti uzsvēra, ka galvenais ieguldījums, kas ļaus pārvarēt sociālo nevienlīdzību Latvijā, ir izglītības līmenis un izglītības kvalitāte: "Izglītība ir atslēga Latvijas nākotnei. Ja cilvēkam ir izglītība, tad viņam ir iespēja dzīvē sasniegt vairāk. Sociālo nevienlīdzību Latvijā vislabāk var risināt tieši pašvaldības jau šobrīd, bet izglītība ir nākotnes investīcija šajā jomā," atbildēja Valsts prezidents.

Vidusskolēni arī uzdeva jautājumus par eiro ieviešanas nozīmi Latvijā, par Eiropas Savienības (ES) nākotnes modeli, kā arī par zinātnes perspektīvām Latvijā. Atbildot par eiro ieviešanu, Valsts prezidents uzsvēra, ka neredz labāku izvēli Latvijai kā eiro šobrīd, vienlaikus piebilstot, ka pats par sevi eiro neatrisinās visas tās problēmas, ar kurām Latvija šobrīd saskaras. Un šo problēmu risināšana ir pašu Latvijas politiķu un cilvēku rokās. Savukārt atbildot par ES nākotnes modeli un virzīšanos uz federālu vai konfederālu savienību, Valsts prezidents uzsvēra, ka ES dibināšanas un pastāvēšanas galvenais mērķis ir nevis tās modelis, bet gan miera nodrošināšana Eiropas kontinentā, ko ES ir arī apliecinājusi.

Savukārt runājot par zinātnes perspektīvām Latvijā, A.Bērziņš teica, ka zinātne varēs pastāvēt tad, ja no zinātnes būs rezultāts, un tādēļ tik mazaj valstij kā Latvija, visos zinātnes virzienos konkurēt nav iespējams, toties mūsu valstij ir izcili zinātniskie sasniegumi medicīnā un ar to saistītajās nozarēs, kas ir pierādījies jau līdz šim.

Visbeidzot Valsts prezidentam tikai jautāts arī par tautas vēlēta Valsts prezidenta nepieciešamību un viņa pilnvaru paplašināšanu. A.Bērziņš atbildēja, ka prezidenta ievēlēšanas veids ne vienmēr nosaka viņa darbības rezultātus, kā labu piemēru no demokrātijas viedokļa minot Igaunijas Republikas modeli Valsts prezidenta vēlēšanās, kur nepieciešamības gadījumā līdz ar parlamentāriešiem par prezidenta kandidātiem balso arī pašvaldību vadītāji. Savukārt runājot par Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanu, A.Bērziņš norādīja, ka pilnvaras ne vienmēr nozīmē to, ka tās noteikti jāizmanto, piebilstot, ka Valsts prezidenta pilnvaras nevar skatīt atrauti no valsts pārvaldes modeļa kopumā.

Pēc Auces vidusskolas apmeklējuma, Valsts prezidents piedalījās darba pusdienās ar Auces novada uzņēmējiem un apmeklēja Auces Mūzikas skolu.             


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas