Valsts pārvaldē nodarbināto skaitu līdz 2020.gadam ik gadu samazinās par 2%

Ministri otrdien vienojās, ka ministrijas sadarbībā ar Valsts kanceleju sagatavos izvērtējumu par resorā nodarbināto skaita samazinājumu un līdz 2018. gada 1. martam iesniegs to Valsts kancelejā, kas apkopos informāciju un rezultātus līdz 2018. gada jūnijam iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.

Tāpat ministri vienojās, ka atlaižamo amata vietu statistikā varēs iekļaut arī tās amata vietas, kas tika likvidētas iepriekšējos divos gados.

Valsts kancelejā norādīja, ka reformas mērķis ir nodrošināt nodarbināto skaita samazināšanu valsts tiešās pārvaldes iestādēs, uz kurām Ministru kabinetam ir tieša ietekme, par aptuveni 6% jeb 3000 amata slodzēm triju gadu laikā.

"Tas nepieciešams, lai sasniegtu Eiropas Savienības vidējo rādītāju un turpmāk nepārsniegtu to. Ievērojot vēsturisko pieredzi, ka jebkāds nodarbināto skaita samazinājums valsts pārvaldē tiek argumentēts kā absolūti neiespējams, nepieciešams centralizēti noteikt samazināmo amata slodžu skaitu katrā resorā, ievērojot gan pašreizējo vakanču īpatsvaru, gan resora kopējo lielumu," norādīja Valsts kancelejā.

Plānots, ka vadlīnijas nodarbināto skaita samazināšanai resorā tiks izstrādātas Valsts kanceleja sadarbojoties ar nozares ministriju, ņemot vērā tādus kritērijus kā plānotās aiziešanas, amatu klasifikācija, atbalsta funkciju centralizēšana, brīvprātīgs samazinājums. Izstrādājot vadlīnijas, tiks vērtēts arī reģionālais aspekts, lai nodarbināto skaita samazinājums neskartu tikai iestādes teritoriālās struktūrvienības.

Vadlīnijas vienlaikus ņems vērā kopš 2015.gada veikto nodarbināto skaita samazinājumu un to neattiecinās uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un karavīriem, valsts drošības iestāžu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem, amata vietām diplomātiskā un konsulārā dienesta ārvalstu struktūrvienībās un terminētām amata vietām ārvalstu finanšu instrumentu, tajā skaitā Eiropas Strukturālo un investīciju fondu, investīciju nodrošināšanai.

Līdz ar to kopējais nodarbināto skaits, uz kuru tiek attiecināta samazināšana, ir apmēram 50 000.

"Iespējams, ka, veidojot minēto piedāvājumu, kādā no iestādēm samazinājums būs mazāks nekā citās, ievērojot noteiktus nozares plānotās attīstības vai citus apsvērumus. Nodarbināto skaita samazinājumu iespējams īstenot gan vienā reizē, gan proporcionāli vairāku gadu laikā, bet ievērojot katram gadam noteiktos "mērķa griestus", lai nebūtu iespējams izvairīties no samazināšanas, cerot uz valdības attieksmes maiņu," atzina Valsts kancelejā.

Pēc nodarbināto skaita samazināšanas ieekonomētie līdzekļi tiks atstāti iestāžu rīcībā un būs priekšnoteikums atlīdzības paaugstināšanai, tādējādi dodot iespēju vadītājiem savā komandā piesaistīt augsta līmeņa ekspertus.

Reformu plāns paredz, ka, iesaistot visas ministrijas, tiks izstrādātas vienotas vadlīnijas nodarbināto skaita samazināšanai valsts tiešās pārvaldes iestādēs, tostarp pēc vienotas metodikas nosakot katram no 14 resoriem sasniedzamos mērķa rādītājus attiecībā uz amata vietu skaitu 2018.gada 1.decembrī.

Plāns paredz, ka līdz 2018.gada martam tiks izstrādāta vienota pieeja nodarbināto skaita samazinājumam, vienlaikus atstājot pietiekami lielu elastību resora iestāžu vadītājiem.

Līdz 2018.gada jūlijam būs jāsamazina ilgstošo vakanču skaits resoros. Iecerēts sasniegt situāciju, lai ilgstošo vakanču skaits nepārsniedz 5% no amata vietu skaita.

Plāns arī paredz, ka 2019.gada un 2020.gada martā sabiedrība tiks informēta par nodarbināto skaita samazinājumu valsts tiešajā pārvaldē. Savukārt līdz 2020.gada decembrim ir jāveic jaunu amata vietu "iesaldēšanas" uzraudzība.

Jau iepriekš, prezentējot reformu, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis teica, ka paredzēts trīs gadu laikā izveidot mazu un uz iedzīvotājiem vērstu valsts pārvaldi.

"Reformu plāna atslēgvārds ir produktivitāte. Tāpat plāns uzsver nepieciešamību stiprināt valsts pārvaldes efektivitāti," uzsvēra Valsts kancelejas direktors.

Viena no reformas aktivitātēm paredz mazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu no esošajiem aptuveni 50 000 darbiniekiem līdz 47 000. Tiesa, amata vietu samazināšana neskars aizsardzības nozarē strādājošos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, diplomātisko un konsulāro dienestu darbiniekus, kā arī tos, kam noslēgti terminēti darba līgumi saistībā ar Eiropas Savienības fondu projektiem.

Citskovskis arī uzsvēra, ka Valsts kanceleja nepiedāvā likvidēt mazās un ļoti mazās valsts iestādes, bet gan aicina ministrijas vērtēt šo institūciju darba efektivitāti.

Tāpat reformu plāns paredz ieviest izmaiņas valsts iestāžu atlīdzības sistēmā. "Tiks piedāvāti risinājumi, lai sasniegtu mērķi, ka valsts pārvaldē strādājošie atalgojumā saņem 80% no tā, ko saņem līdzīgā amatā privātajā sektorā," informēja Citskovskis.