Likumprojekta pieņemšana ir izšķirīgi svarīga, lai Latvija 2015. gadā varētu pievienoties ietekmīgajam attīstīto valstu "klubam" - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), jo valsts uzņēmumu pārvaldes reforma ir viena no būtiskākajām OECD prasībām Latvijai.
Likumprojekta būtība - valsts kapitālsabiedrību pārvaldībai jānotiek atklātāk un caurskatāmāk, īpaši tas attiecināms uz finanšu izlietojumu. Tādējādi tiktu pārskatīta arī līdzšinējā uzņēmumu ziedojumu prakse, kas daudzkārt bijusi sabiedrībai neizprotama un vedinājusi domāt par ziedojumu saistību ar atbilstošās nozares ministra pārstāvētās partijas politiskajām interesēm.
Likumprojekts paredz, ka uzņēmumu pārvaldība notiks centralizēti nevis tikai nozaru ministriju līmenī, turklāt tiks veidots īpašs valsts kapitālsabiedrību pārvaldības birojs, kurš uzraudzīs kapitālsabiedrību pārvaldību pēc vienotiem kritērijiem. Tas, protams, mazinās nozaru ministriju ietekmi valsts kapitālsabiedrībās.
Lai izvērtētu deputātu iesniegtos priekšlikumus, Saeimas Tautsaimniecības komisija izveidojusi darba grupu. Galvenie strīdus objekti ir valsts kapitālsabiedrību pārvaldības biroja funkcijas un kompetence un uzņēmumu padomju atjaunošana.
Darba grupas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) atzīst, ka pašlaik likumprojektam nav vairākuma atbalsta koalīcijā, taču esot cerības tādu panākt. "Ja mēs gribam pievienoties OECD 2015. gadā, tad likumprojekts trešajā lasījumā jāpieņem līdz Jāņiem," skaidro Kalniņa-Lukaševica. Deputāte norāda, ka iebildumi pārsvarā saistīti ar kapitālsabiedrību pārvaldības centralizāciju, jo tā mazina nozaru ministriju lomu.
"Lielākie iebildumi pašlaik nāk no Zemkopības ministrijas (ZM) un Satiksmes ministrijas (SM). Ir vērojami centieni mazināt biroja nozīmību un funkcijas," bilst Kalniņa-Lukaševica. Jānorāda, ka ZM pieder kapitāldaļas desmit uzņēmumos un meitasuzņēmumos, no kuriem vislielākais ir Latvijas valsts meži, SM - 22 uzņēmumos un to meitasuzņēmumos, bet lielāko vidū ir Latvijas dzelzceļš, Latvijas pasts, starptautiskā lidosta Rīga un aviokompānija airBaltic.
Finanšu eksperts Ģirts Rungainis norāda, ka jaunais likumprojekts "ir solis pareizajā virzienā. Pašlaik valsts uzņēmumi darbojas kā dažādu grupu interešu īstenošanas instrumenti, un to pārvaldības sistēma nav pietiekami caurspīdīga". Rungainis arī aktīvi iestājas par uzņēmumu padomju atjaunošanu, kurās vajadzētu būt pārstāvētam nevalstiskajam sektoram, nozares ekspertiem un valsts sektoram - taču ne politiķiem. Šāda sistēma darbojas visās attīstītajās valstīs, un politiķiem nevajadzētu aizsegties ar lozungu "tauta nesapratīs".
Plašāk lasiet Rūtas Kesneres rakstā Kavē gan strīdi, gan politiskās spēles, otrdienas, 1.aprīļa, laikraksta Diena 12.-13.lpp.!