Skolu tīkla sakārtošana kļuvusi par lozungu nozares ministrijai un premjeram – pat tiktāl, ka to bija paredzēts "izdzīt cauri" kopā ar valsts budžetu pavadošo likumpaketi. Ja tas būtu izdevies, darba grupas, kas skata šo jautājumu, loma būtu formāla, jo viss jau būtu izlemts. Lai arī oficiāli nekas nav izpausts, IZM ieceres jau sasniegušas izglītības jomā strādājošo ausis, un tās ir satraucošas. Gan par minimālā skolēnu skaita šķērēm, kas varētu skart ap 30% vai pat vairāk skolu, gan par valsts ģimnāziju optimizāciju.
Satraucoši priekšlikumi
Valsts ģimnāzijas ik pa laikam nonākušas starmešu lokā – bijuši priekšlikumi no tām atteikties vispār un pārveidot par vidusskolām, pārņemt tās valsts pārziņā, nepiešķirt papildu finansējumu par metodiskā centra funkciju veikšanu. Nu ir izskanējusi iecere atstāt tās desmit valstspilsētās, un tad arī – tikai pa vienai, izņemot Rīgu, kur varētu palikt trīs līdz piecas. Tas nozīmētu, ka no 30 valsts ģimnāzijām paliktu labi ja puse, jo šāda tipa skolas pazustu administratīvajos centros, bet valstspilsētās, kurās šādas skolas ir divas, kā Jelgavā un Valmierā, būtu jāizlemj, no kuras atteikties.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 10. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!