Labklājības ministriju (LM) neapmierina pašas sagatavotie grozījumi un tā jau iepriekš brīdināja, ka vecāku pabalsta izmaksas jaunā kārtība valstij var draudēt ar Satversmes tiesu. Tādēļ pagājušajā nedēļā valdība lūdza NA pārziņā esošās Tieslietu ministrijas (TM) atzinumu par konstitucionāliem riskiem.
TM atzinumā norāda, ka LM sagatavotie likumprojekti ir atbalstāmi, taču "projektu anotācijās ir jāatspoguļo izvērsta argumentācija tam, ka projektos atspoguļotais variants ir atbilstošs Satversmei". Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA) valdības sēdē nebija uzreiz, bez projektu anotācijas papildinājuma un precizējuma gatavs paust viedokli, ka demogrāfijas vienošanās atbalstīšana nedraud valstij ar vēršanos Satversmes tiesā.
Premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) nokaitināja Bordāna nepiekāpība. Viņš uzsvēra, ka NA ir diktējusi demogrāfijas vienošanās saturu, tādēļ LM nevar atbildēt par likumprojektu saturu, jo tā būtu uzrakstījusi pavisam savādākus likumu grozījumus. Savukārt Bordāns uzsvēra, ka TM nevar rakstīt LM likumprojektiem anotācijas. Viņš pat pieļāva, ka dokumenta anotācija apzināti uzrakstīta tik vāja.
Rezultātā demogrāfijas vienošanās tika atbalstīta. Valdība atbalstīja grozījumus likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu un Valsts sociālo pabalstu likumā. Tiem klāt tika fiksēts LM viedoklis par Satversmes tiesas riskiem un TM viedoklis.
Jau ziņots, ka demogrāfijas vienošanās paredz no jaunā gada palielināt bērnu kopšanas pabalstu no 100 līdz 120 latiem, ko no nākamā gada oktobra izmaksās gan sociāli apdrošinātiem, gan neapdrošinātiem vecākiem no bērna dzimšanas brīža līdz pusotra gada vecumam. Apdrošinātie vecāki papildu saņems arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, kuru kopējā summa nemainīsies, bet kuru izmaksu "izstieps" no pašreizējiem 10 līdz 18 mēnešiem. Turklāt šī valsts pabalsta saņemšanas laikā vecāki drīkstēs arī strādāt.
Pašlaik šo pabalstu saņem sociāli neapdrošināti vecāki no bērna dzimšanas līdz pusotra gada vecumam, kā arī sociāli apdrošināti vecāki no bērna gada līdz pusotra gada vecumam. Patlaban līdz bērna gada vecumam sociāli apdrošināti vecāki saņem vecāku pabalstu 70% apjomā no algas un šī pabalsta saņemšanas laikā nedrīkst strādāt.
Pret grozījumiem, kas paredz piešķirt vecāku pabalstu 43,75% apmērā no pabalsta saņēmēja bruto algas līdz bērna pusotra gada vecumam, iebilst labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), kura uzskata, ka demogrāfijas veicināšanas pasākumu plāns radīs nevienlīdzīgu attieksmi pret jaunajiem vecākiem - apdrošinātajiem vecākiem atbalsts būs lielāks nekā neapdrošinātajiem.
Arī LM eksperti norādījuši, ka panāktā vienošanās nav labākā alternatīva jauno vecāku atbalstam, jo var radīt papildu riskus noteiktām sabiedrības grupām. Piemēram, tas var negatīvi ietekmēt sieviešu iespējas turpināt vai atsākt nodarbinātību pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām, kā arī radīt ievērojamu sociālajiem riskiem neapdrošinātu cilvēku loku. Turklāt vairāk nekā trešdaļai - 36% - pabalsta saņēmēju, proti, cilvēkiem ar bruto algu virs 500 latiem mēnesī, jaunā kārtība ienākumus samazinās. Piemēram, ja vecāks saņem 500 latu uz papīra, tad līdzšinējo 350 latu vecāku pabalsta vietā viņš ik mēnesi saņems 218,75 latus un 120 latu bērnu kopšanas pabalstu. Kopā tie būs 338,75 lati.
Viņķele cer, ka, skatot jautājumu Saeimā, situācija tiks vērsta par labu.