Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +4 °C
Daļēji saulains
Trešdiena, 17. aprīlis
Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Valdība pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā līdz 10.maijam

Latvijas valdība otrdien atbalstīja ārkārtējās situācijas pagarināšanu Baltkrievijas pierobežā līdz 10.maijam, lai cīnītos ar Baltkrievijas varasiestāžu veicināto nelegālo migrāciju.

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) norādīja, ka situācija uz robežas ar Baltkrieviju nav mainījusies. Piemēram, aizvadītajā naktī Latvijas-Baltkrievijas robežu mēģināja šķērsot 24 imigranti, Lietuvā 15, bet Polijā 64.

Janvārī kopumā novērsti 300 mēģinājumi iekļūt Latvijā, bet decembrī reģistrēti vairāk nekā 1000 mēģinājumi. Iekšlietu resoram ir pamats domāt, ka tas saistīts ar šodienas valdības sēdi, gaidot, ka varbūt Latvija pieņems lēmumu atteikties no ārkārtējas situācijas.

Vienlaikus humānu iemeslu dēļ Latvijas robežsargi vairākām personām ļāvuši šķērsot robežu. Tā, piemēram, svētdien aizturēta deviņu cilvēku ģimene ar bērniem. Kopumā iekšlietu resors var apgalvot, ka uz robežas notiek provokācijas, proti, sākumā cilvēki tiek vesti uz Latvijas robežu, bet nakts otrajā pusē jau uz Baltkrievijas-Lietuvas robežu.

Lai arī Tieslietu ministrija (TM) uzturējusi savus iebildumus par ārkārtējās situācijas pagarināšanu, Kučinskis nenoliedza, ka jāmeklē iespējams risinājums, lai ārkārtējo situāciju aizstātu ar citu regulējumu. Vienlaikus šajā jautājumā Latvijai ir jāsinhronizē sava darbība ar minētajiem sabiedrotajiem. "Pagaidām mēs tādus neesam atraduši, nav atradušas arī kaimiņvalstis, taču mēs nedrīkstam kļūt par robežas vājo punktu," uzsvēra ministrs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē norādīja, ka Latvijas robeža ir tikpat droša cik Polijas vai Lietuvas robeža. Runājot par to, kur meklējama vaina un atbildība tam, kāpēc Latvijas robežas izbūve mēdz kavēties, premjers norādīja, ka reizēm mūsu pašu sistēma palēnina izbūves procesu. Tomēr tiek meklēti risinājumi, kas jāmaina sistēmā, lai varētu pārvarēt kavēšanos darbu izpildē. "Mums valstī, tostarp arī tiesībsargājošām iestādēm jāatbrīvojas no tā, ka esam burtu kalpi," sacīja premjers.

Arī Kučinskis mierināja, ka iekšlietu resors atradis un turpina meklēt vairākus uzlabojumus, lai paātrinātu robežas izbūvi un "grafiku centīšoties padarīt straujāku".

Ārkārtējā situācija Ludzas un Krāslavas novados un Daugavpilī tika izsludināta 2021.gadā 10.augustā. Tā vairākkārt pagarināta, un pēdējais pagarinājums bija noteikts līdz 10.februārim. 

Tieslietu ministrija (TM) jau iepriekš iebildusi pret ārkārtējās situācijas pagarināšanu bez īpaša pamatojuma, un arī tagad TM valdības lēmuma projekta saskaņošanas procesā uzturējusi šādu nostāju.

TM norāda, ka ārkārtējā situācija kā tiesisks režīms, kad Ministru kabinets var ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus, demokrātiskā un tiesiskā valstī nevar būt kā līdzeklis dažādu valsts institūciju darba organizācijas un papildu finansējuma piešķiršanas uzdevumu risināšanai.

TM ieskatā Iekšlietu ministrija (IeM) laikā kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2021.gada augustā nav centusies veidot efektīvāku un vienlaicīgi arī saudzējošāku robežapsardzības režīmu.

TM vērsusi uzmanību, ka, piemēram, Latvijas Republikas valsts robežas likums jau patlaban paredz iespēju noteikt pastiprinātu robežkontroli vai pat ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanu pierobežas joslā. TM ieskatā Latvijas iedzīvotājiem ar likumu noteikta pastiprināta robežkontrole būtu saudzējošāks regulējums.

Kopējais indikatīvais nepieciešamais finansējums IeM ārkārtējās situācijas saglabāšanai uz trīs mēnešiem ir 2,15 miljoni eiro. Aprēķins balstīts uz provizoriskām aplēsēm, un izdevumu apjoms var būtiski palielināties, situācijai pasliktinoties.

Ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Baltkrievijas pierobežā robežsardzei, bruņotajiem spēkiem un policijai paredzētas tiesības izmantot to rīcībā esošos līdzekļus un procedūras, lai atturētu personas no robežas nelikumīgas šķērsošanas.

Tāpat likumsargiem ir tiesības dot rīkojumu personai nekavējoties pārtraukt mēģinājumu nelikumīgi šķērsot robežu vai rīkojumu nekavējoties atgriezties valstī, no kuras persona nelikumīgi šķērsoja robežu, un veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka attiecīgā persona izpilda šo rīkojumu.

Valdības lēmums arī paredz tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja robežu, ja persona to nedara brīvprātīgi pēc robežsarga mutiska rīkojuma pārtraukt robežas šķērsošanu.

Šogad līdz 16.janvārim kopumā novērsti 233 cilvēku mēģinājums nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 12 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana nav liegta.

Pērn kopumā novērsti 5286 cilvēku mēģinājums nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana nav liegta.

Pērn decembra beigās imigranti pāri Baltkrievijas-Latvijas valsts robežai nogādājuši divus Afganistānas pilsoņus ar izteiktām apsaldēšanās pazīmēm un kritisku veselības stāvokli. Viens no Afganistānas pilsoņiem vēlāk miris Rēzeknes slimnīcā.

Pievienota 2. - 7. rindkopa

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas