Darba grupas galvenie uzdevumi būs no valsts un pašvaldības puses operatīvi koordinēt nepieciešamos pasākumus Liepājas metalurga situācijas risināšanai un izstrādāt risinājumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanai Liepājas pilsētā un reģionā.
Patlaban Liepājas metalurgā izveidojusies sarežģīta finanšu situācija un, akcionāriem nespējot vienoties par nepieciešamajiem ieguldījumiem un pasākumiem uzņēmuma stabilizācijai, pastāv risks, ka Liepājas metalurgs var strauji samazināt darbības apjomus, kas radītu negatīvas sociālekonomiskās sekas uz Liepājas pilsētu un reģionu, kā arī Latvijas ekonomiku kopumā, uzsvērts Ekonomikas ministrijas (EM) izplatītajā paziņojumā.
Liepājas metalurgs jau ir paziņojis par darbinieku skaita samazināšanu, kas varētu ietekmēt arī saistītos uzņēmumus un kopējo nodarbinātības situāciju Liepājā. Tāpēc izveidota vadības grupa, lai nodrošinātu operatīvu visu iesaistīto institūciju sadarbību, informācijas koordināciju un rīcību starp valsts un pašvaldības iestādēm, strādājot pie jautājumiem, kas saistīti ar situāciju Liepājas metalurgā.
Tāpat ir jāsagatavo konkrēti īstermiņa un vidēja termiņa risinājumi uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanai Liepājā, piemēram, paredzot bez darba palikušo iesaistīšanu pagaidu darbu veikšanā, uzlabojot uzņēmējdarbības infrastruktūru un paredzot atbalstu esošo uzņēmumu darbības paplašināšanai, atzīmē EM.
Ministru prezidenta uzdevumā vadības grupu vadīs ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un tajā darbosies finanšu ministrs Andris Vilks (V), labklājības ministre Ilze Viņķele (V), Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP), tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) un Ministru prezidenta padomniece Sandra Bukane.
EM uzskata, ka "valsts jau līdz šim ir aktīvi iesaistījusies un savas kompetences robežās sniegusi palīdzību Liepājas metalurga situācijas risināšanai", tomēr ministrija uzsver, ka valsts nav Liepājas metalurga akcionārs un tā nevar ietekmēt privāta uzņēmuma vadību un biznesa lēmumus, tāpēc uzņēmuma tālākā darbībā prioritāri ir atkarīga no esošajiem akcionāriem, profesionālas Liepājas metalurga vadības un pārvaldības, uzņēmuma lielākajiem kreditoriem un piegādātājiem.
Liepājas metalurga situācijas stabilizācijai un uzņēmuma darbam ir nepieciešams komplekss risinājums, kurā svarīga visu pušu sadarbība un vienots darbs, uzsver EM. Valsts kopā ar Kreditoru klubu ir izvirzījusi piecas prasības, kas ir jāizpilda esošajiem Liepājas metalurga akcionāriem un uzņēmuma vadībai, lai valsts un Kreditoru klubs sniegtu atbalstu.
Kreditoru klubs ir izvirzījis piecas prasības: akcionāriem jāiegulda papildus līdzekļi; uzņēmumam jāpārvēl jauna valde, kuru atbalsta visi akcionāri; uzņēmumam jāiepērk metāllūžņi tepat Baltijas tirgū par cenu, kas atbilst šim tirgum, nevis dārgāk; uzņēmumam jāsamaksā kredīta procentu maksājumu Itālijas bankai UniCredit S.p.A; kā arī uzņēmuma vadībai dažu nedēļu laikā jāizstrādā skaidrs uzņēmuma naudas plūsmas restrukturizācijas plāns.
Tikai pēc šo prasību izpildes un darbības stratēģijas plāna iesniegšanas Kreditoru klubam tiks lemts par turpmāk veicamajām darbībām, Kreditoru klubam paturot tiesības izvirzīt jaunus nosacījumus atbalsta sniegšanai.