Par svētku rīkošanu 2018.gada jūlija pirmajā nedēļā janvārī jau vienojās Dziesmu un deju svētku padome. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte stāstīja, ka nākamo Dziesmu un deju svētku norisi jūlija pirmajā nedēļā atbalsta arī Valsts prezidenta kanceleja un Latvijas Pašvaldību savienība.
Pamatā vēlmi, lai svētki notiktu jūlija pirmajā nedēļā, paudusi Dziesmusvētku kopiena, kas ir nepilni 40 000 dalībnieku. Dejotāju un koru kopiena stingri lūdza pieturēties pie ierastā ritma, proti, lai svētki notiktu pirmajā jūlija nedēļā, informēja Pujāte.
Kā aģentūru LETA informēja LNKC komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Bika, līdz šā gada decembrim Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotājs LNKC sadarbībā ar svētku sagatavošanā iesaistītajām pusēm - valsts institūcijām, pašvaldībām, svētku pasākumu darba grupām - sagatavos svētku pasākumu plānu un māksliniecisko programmu, kā arī izvērtēs svētku pasākumiem piemērotākās norises vietas.
Tuvākajā laikā paredzēts izveidot svētku Rīcības komiteju, kuras sastāvā būs svētku rīkošanā iesaistīto ministriju, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Rīgas domes un citu svētku sagatavošanā un norisē iesaistīto institūciju pārstāvji.
Jau ziņots, ka decembrī notikušajā Dziesmu un deju svētku padomes sēdē izvērtās spraiga diskusija par 2018.gada svētku norises laiku. Padome spēja vienoties, ka jūlija trešā un ceturtā nedēļa Dziesmu un deju svētkiem neder, jo tad mākslinieciskie kolektīvi nespēs nodrošināt iespējami augstu māksliniecisko kvalitāti. Padome vienojās, ka diskusija turpmāk varētu būt par svētku norisi pirmajās divās jūlija nedēļās, proti, svētki notiktu vai nu no 30.jūnija līdz 8.jūlijam, vai arī no 7.jūlija līdz 15.jūlijam.
Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu. Tās sastāvu apstiprina uz pieciem gadiem, un padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā. Padomē darbojas gan valsts, pašvaldību un kultūras organizāciju pārstāvji, gan kultūras nozaru eksperti, gan arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.