Līdz ar to pašlaik nav zināms, kad tiks lemts par airBaltic trešo valdes locekli. "Tiklīdz tiks atrasts, tā arī tiks lemts," norādīja Matīss.
SM valsts sekretārs arī informēja, ka pirmo valsts aizdevuma daļu airBaltic noteikti saņemts līdz 14.oktobrim, kā to paredz iepriekš noslēgtā vienošanās starp valsti, otru aviokompānijas lielāko akcionāru Baltijas Aviācijas sistēmas un lielākajiem aizdevējiem.
Viņš nevarēja precīzi pateikt, kad tas notiks, taču paskaidroja, ka tas notiks pēc tam, kad būs izpildīti vienošanās nosacījumi.
Matīss arī pastāstīja, ka nevajadzētu būt nekādām problēmām reģistrēt izmaiņas airBaltic pamatkapitālā, jo aizliegums piemērots tikai attiecībā uz 59 150 kapitāldaļām. Runājot par to, kad šīs kapitāldaļas varētu dzēst, kā to paredz viens no vienošanās nosacījumiem, viņš atzina, ka tas notiks tad, kad airBaltic valde sakārtos attiecības ar to personu, kurai šīs kapitāldaļas pieder.
Jau vēstīts, ka airBaltic akcionāri 4.oktobrī iecēla padomi jaunā sastāvā, tostarp palielinot padomes locekļu skaitu līdz sešiem. Savukārt jaunais aviokompānijas valdes vadītājs vēl netika iecelts. Iepriekš tika prognozēts, ka trešo valdes locekli varētu ievēlēt ceturtdien, 6.oktobrī, vai piektdien, 7.oktobrī, un tad arī tiktu ievēlēts jaunais airBaltic prezidents.
Par jauno padomes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais kompānijas padomes loceklis Kiršteins, un padomē darbosies līdzšinējais padomes loceklis Raitis Tukāns, kādreizējais padomes loceklis Nikolajs Sigurds Bulmanis, kā arī Karls Ginters Sollingers, kurš ilgstoši strādājis airBaltic, SAS un arī citās kompānijās. Sollingeram arī pieder viena airBaltic akcija. Savukārt privātā akcionāra BAS intereses turpmāk padomē pārstāvēs Latvijas Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns un Krievijas pilsonis Andrejs Kutasins.
Kompānijas valdē turpmāk strādās Laila Odiņa un Vitolds Jakovļevs.