Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos", kas paredz, ka skolēniem, kuri atkārtoti apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, mācību saturs būs jāapgūst ģimenē.
Trešā daļa jeb 34% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta ieceri izglītot agresīvos skolēnus mājās, 10% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Aptauja veikta no 7.augusta līdz 9.augustam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 600 ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
Kā ziņots, noteikumu projekts paredz, ka situācijās, kad pirmo reizi konstatēta skolēna rīcība, kas apdraud viņa paša vai citu skolēnu drošību, veselību vai dzīvību, izglītības iestādes vadītājs rakstiski brīdina vecākus par turpmāko rīcību, ja skolēna rīcības rezultātā radīsies atkārtots apdraudējums. Vienlaikus par šādu brīdinājumu tiks informēta arī pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības speciālists un bāriņtiesa.
Atkārtota apdraudējuma gadījumā, pamatojoties uz pedagoģiskās padomes sēdes ieteikumiem, izglītības iestādes vadītājs būs tiesīgs ar rīkojumu noteikt pamatizglītības programmā paredzētā mācību satura apguvi ģimenē, bet ne ilgāk par vienu mēnesi mācību gadā. Par mācību satura apguvi šajā laika posmā būs atbildīgi vecāki, taču rīkojumā tiks noteikta kārtība, kādā skolēns saņems pedagogu konsultācijas un kā pedagogi novērtēs skolēna mācību sasniegumus laikā, kamēr mācību satura apguvi nodrošina ģimenē.
Ne vēlāk kā trīs dienu laikā par šādu rīkojumu rakstiski būs jāinformē vecāki, pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības speciālists, bāriņtiesa un sociālais dienests. Minēto iestāžu kompetencē būs jāvērtē situācija un jākoordinē pasākumi situācijas risināšanai, lai bērns pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties skolā.
Gadījumā, kad objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā no rīkojuma pieņemšanas nebūs iespējas nodrošināt situācijas risinājumu, lai skolēns varētu atgriezties skolā, izglītības iestādes vadītājam būs tiesības pagarināt rīkojumu uz laiku, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem. Mācību satura apguve ģimenē vecāku atbildībā nevar būt ilgāka par trim mēnešiem mācību gada laikā.
Skolēna pienākums neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību ir noteikts Izglītības likuma 54.pantā. Ja gadījumā skolēns šo punktu neievēro, izglītības iestādei var rasties pamatotas grūtības nodrošināt skolēnu tiesības uz izglītību.
Patlaban grozījumi ir izsludināti valsts sekretāru sanāksmē un tiek saskaņoti ar sadarbības un sociālajiem partneriem un pēc tam tiks virzīti apstiprināšanai valdībā.