"Mēs paplašinām [nacionālkonservatīvo partiju] ģimeni. Mēs strādājam jaunā Eiropas sapņa labā. Šodien daudziem pilsoņiem un daudzām tautām Eiropa ir murgs, nevis sapnis," uzskata Salvīni.
Salvīni Milānā organizētajā konferencē Par veselā saprāta Eiropu piedalās arī Dānijas Tautas partijas un Somijas Somu partijas pārstāvji, kas pagaidām ir vienīgie, kuri oficiāli apstiprinājuši savu dalību jaundibināmajā EP frakcijā.
Salvīni paredzējis 18. jmaijā Milānā rīkot vēl vienu līdzīgi domājošo partiju saietu, kurā varētu piedalīties lielāks skaits potenciālo jaunās alianses dalībnieku.
Šis Līgas līdera iecerētais saiets notiks Doma laukumā pie Milānas katedrāles, kur Salvīni pērn rīkoja noslēdzošo mītiņu pirms Itālijas parlamenta vēlēšanām.
Viņš norādīja, ka izteicis "atvērtu ielūgumu" pievienoties EAPN visām Eiropas nacionālistu partijām.
Lai gan pirmdienas pasākumā nepiedalās Marinas Lepēnas vadītā Francijas Nacionālā apvienība un Austrijas Brīvības partija, tās apstiprinājušas gatavību sadarboties ar Līgu, ar kuru tās jau tagad atrodas vienā EP frakcijā.
Tajā pašā laikā citas nacionālkonservatīvās partijas, kuru pārstāvji arī nepiedalās Milānas konferencē, jau atteikušās veidot aliansi ar Līgu.
Starp tām var minēt Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vadīto konservatīvo partiju Fidesz un Polijas valdošo partiju Likums un taisnīgums (PiS).
EP šobrīd darbojas trīs nacionālistu un eiroskeptiķu frakcijas - Nāciju un brīvības Eiropa (ENF), kurā dominē Līga un Lepēnas Nacionālā apvienība, Eiropas Konservatīvie un reformisti (ECR), kurā pārstāvēta PiS, un Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa (EFDD), kurā darbojas AfD.
"Mērķis ir kļūt par pirmo, vissvarīgāko, visdaudzskaitlīgāko frakciju, kam būtu vissvaigākās idejas [un] kas būtu pārstāvēta visās vai gandrīz visās [ES] valstīs," norādīja Salvīni.
Ņemot vērā pret istablišmentu vērsto noskaņojumu, kas pieņemas spēkā vairākās ES dalībvalstīs, tiek prognozēts, ka maija beigās gaidāmajās EP vēlēšanās nacionālistu un eiroskeptiķu partijas ievērojami nostiprinās savas pozīcijas, taču nav skaidrs, cik lielā mērā tās spēs savstarpēji sadarboties, lai ietekmētu EP dienaskārtību, ko līdz šim kontrolējušas tradicionālās labēji un kreisi centriskās partijas.
Savukārt janvārī EP izskanēja aicinājums ierobežot partiju iespējas vienkārši un ātri izveidot jaunas politiskās grupas. Eiroparlamentārietis no Vācijas Jo Leinens, kurš Eiropas Parlamentā pārstāv Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu, virzīja iniciatīvu noteikt stingrākus politisko grupu veidošanas nosacījumus nolūkā neļaut "viltus" grupām izšķērdēt līdzekļus un ietekmēt likumdošanu ES līmenī. Leinens nav mierā ar "nedabīgajām savienībām", kurām politiski neesot vienota mērķa, toties tās var izmantot politiskajām grupām atvēlamos līdzekļus un instrumentus.
Politiskajām grupām pienākas gan finanšu resursi, gan ir lielākas iespējas ietekmēt likumdošanas procesus. Leinens uzskata, ka, piemēram Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropas grupā, kur ir arī AfD, apvienojušos spēkus nevieno nekas cits kā vien vēlme tikt pie šiem resursiem savu atsevišķo mērķu īstenošanai.
miks
NEBALSOTĀJS
Aizsajūsmasaizrāvāselpa