Kā iniciatīvas iesniedzējs norādīts Jānis Vanags, kurš piedāvā mainīt vienoto minimālās algas sistēmu, nodrošinot to, ka minimālā alga tiek noteikta katrai nozarei atsevišķi.
Viņaprāt, "lielisks piemērs ir Norvēģija, kur celtniekiem, lauksaimniecībā strādājošajiem, uzkopšanā strādājošajiem un citiem ir noteiktas atsevišķas minimālās stundas likmes, par kurām mazāk darba devējs nav tiesīgs maksāt".
Iniciatīvas pieteikumā uzsvērts, ka šāda sistēma ir nepieciešama, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un sociāli aizsargātu strādājošos, kuriem darba devējs nepiedāvā citus analogus, kā tikai strādāt par minimālo darba algu, pārējo izmaksājot "uz rokas", turklāt tas palīdzētu sakārtot komercvidi.
"Negodprātīgi uzņēmēji izvairās no nodokļi maksāšanas, tādā veidā kaitējot gan valstij, gan pašiem darba ņēmējiem, kuru iemaksas sociālajā budžetā ir minimālas. Nosakot griestus, tiks izslēgta iespēja, ka darba devējs piekrāpj savus darbiniekus," pārliecināts Vanags.
Viņš uzsvēra, ka nozares, kurās ir nepieciešams veikt izmaiņas, ir celtniecība, autopārvadājumi, mežsaimniecība, autoservisi. Viņaprāt, jāizskata aktuālākās profesijas/nozares un, ņemot vērā reālo situāciju valstī, ir jānosaka minimums, tomēr profesijām, kurām tas nav viegli izdarāms, atalgojums jāatstāj esošajā līmenī, piedāvā Vanags
Vanagam ir skaidrs, ka "celtniecībā nestrādā par 360 eiro, ka arī tālbraucējs nestrādās par 360 eiro mēnesī". Līdz ar to viņš ierosina sākt ar celtniecības un autopārvadājumu nozari, paceļot minimālo algu nozarēs līdz 470 eiro.
Šādu izmaiņu rezultātā uzlabosies godīgu uzņēmēju konkurētspēja, kā arī samazināsies piekrāpto darba ņēmēju skaits, pārliecināts Vanags, piebilstot, ka būtiski pieaugs darba ņēmēju sociālā aizsardzība. Tāpat palielināsies valsts budžeta ieņēmumi no ieturētajiem nodokļiem.