Vāc parakstus, lai liktu Saeimas deputātiem atteikties no kompensācijām

Viņš uzsvēra, ka "katru gadu valsts gudrās galvas veic izmaiņas likumos, lai mazinātu negodprātīgo pilsoņu savtību un nodrošinātu taisnīgus nosacījumus visiem, kas ir tikai atbalstāmi". Ikvilds atgādināja, ka arī šogad tika lemts sākt iegrožot mikrouzņēmumus, kā arī noteikt lielāku nostrādāto mēnešu skaits pēc kārtas, lai sāktu saņemt bezdarbnieku pabalstu. "Tajā pat laikā pievēršoties Saeimas deputātu kompensācijām par dzīvesvietas īri un transporta izdevumiem, zūd iespaids, ka tās pieprasītas godprātīgi, jo saņemt, piemēram, 700 eiro kompensāciju par dzīvesvietas īri cauru gadu ir šerpi," pārliecināts Ikvilds.

Iniciatīvā pausts, ka realitātē vairums valsts iestāžu un dienestu darbinieku savu atalgojumu nopelna ar pamatdarbu un papildus piestrādājot, ja vēlas nopelnīt vairāk labākai dzīvei, tāpat darbam un finansēm tiek pakārtota arī dzīvesvieta. Līdzīgi ir ar Saeimas deputātiem - tie, kuri izrāda iniciatīvu un strādā vairāk, piemēram, komisijās, nopelna lielāku atalgojumu, uzsvēra Ikvilds.

Viņš nav apmierināts, ka atsevišķi deputāti saņem kompensācijas tikai par to, ka dzīvo tālāk no Rīgas. Viņaprāt, šajā ziņā pat nav jādomā, vai to vajag risināt, jo valsts visu apmaksās no nodokļu maksātāju naudas.

"Pie tam ir augsts risks, ka kāds to izmanto negodprātīgi. Tas nav saimnieciski no valsts puses un nemotivē deputātus taupīt, turklāt katru gadu Saeimas deputātu alga pieaug, kas nosedz vidējo šī brīža kompensāciju pilnībā," norādīja Ikvilds.

Līdz ar to viņš aicina Saeimas deputātus atteikties no deputātu kompensācijām par dzīvesvietas īri un transporta izdevumiem, iztiekot ar nopelnīto deputāta algu un piemaksām par papildu veiktiem pienākumiem. "Saeima nav vieta, kur nopelnīt milzu kapitālu, bet gan saņemt atalgojumu, lai brīvi strādātu sabiedrības labā. Ar gandrīz septiņu minimālo algu lielu atalgojumu (uz papīra) vajadzētu pietikt," pārliecināts iniciatīvas autors.

Ikvilda ieskatā šādas iniciatīvas rezultātā Saeimas deputāti atgūtu kaut nelielu sabiedrības ticību, ka darbojas princips "viens likums - viena taisnība visiem". Tas būtu pirmais solis vienlīdzībai starp valsts pārvaldi un sabiedrību.