Enerģētikas un ekonomikas eksperti apstiprina, ka ministrijas prognozes par elektrības gaidāmo cenu kāpumu un to negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību ir pamatotas. Tomēr atjaunojamo resursu elektrības ražotāji kritizē jaunās ieceres.
Ja ar pilnu jaudu sāktu darboties visas 824 elektrostacijas, no kurām jāiepērk elektrības obligātā iepirkuma ietvaros, jau pēc dažiem gadiem Latvija spētu ne tikai pilnībā pati sevi nodrošināt ar elektroenerģiju, bet pat būtu pārpalikums. Ja netiks mainīta pašreizējā samaksas kārtība par atjaunojamo energoresursu un koģenerācijā saražoto elektrību, mums par šo pašmājās radīto enerģiju nāksies maksāt pusotru reizi vairāk. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsver, ka cietēja no tā būs visa valsts ekonomika. Vislielāko triecienu no cenu kāpuma izjustu iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kā arī lielie ražotāji, kuri zaudētu konkurētspēju ar citu valstu ražotājiem tieši augstās elektrības cenas dēļ. To apstiprina arī DnB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Ekonomikas ministrija rosina meklēt veidu, kā nepieļaut elektrības cenu kāpumu. Pagaidām vēl gatavas receptes nav. Ministrijas enerģētikas departamenta direktors Dins Meirands stāsta, ka iecerēts mainīt atbalsta sistēmu zaļās enerģijas ražotājiem un maksāt nevis par saražoto elektrību, bet konkrētu subsīdiju jeb grantu, turklāt, nevis no elektrības lietotāju maciņiem, bet gan no valsts budžeta vai kāda īpaša fonda.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš prognozē, ka zaļās enerģijas ražotāji varētu būt pret pārmaiņām. Latvijas Bioenerģijas asociācijas vadītājs Edgars Vīgants arī piekrīt, ka pašreizējā atbalsta sistēma zaļajai enerģijai nav efektīva, bet arī jaunie piedāvājumi viņam nešķiet efektīvi. Plāns elektrības cenu straujā kāpuma nepieļaušanai jāizstrādā līdz 1.aprīlim.