Kopējais robežas garums gan upēm ir aptuveni 32,5 kilometri, un patlaban izbūvēti aptuveni 15,13 kilometri robežžoga.
Žoga izbūvi šajos posmos ir plānots pabeigt līdz jūlija beigām, bet pārējās infrastruktūras elementu izbūvi tajos - līdz 2024.gada beigām.
Latvijas-Baltkrievijas robežas sauszemes posmos 112 kilometru garumā, kuros žoga izbūve tika pabeigta pērn, šobrīd turpinās pārējo infrastruktūras elementu izbūves darbi - izveidotas vieglo transportlīdzekļu (līdz 3,5 tonnas) patruļtakas aptuveni 18,07 kilometru garumā no 57 kilometriem, laipu patruļtakas aptuveni 4,85 kilometri no 25,6 kilometriem un pontonu patruļtakas aptuveni 1,6 kilometru garumā no 1,75 kilometriem. Darbus plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.
Robežas infrastruktūras izbūves uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pirmās un otrās kārtas kopējās būvniecības un saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Gavrilova norāda, ka 2023.gadā pabeigta žoga izbūve sauszemes posmos, šogad soli pa solim tiek veikta žoga izbūve gar ūdeņiem un nepieciešamās infrastruktūras izbūve visā robežas garumā.
Trešajā jeb Daugavas infrastruktūras izbūves kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas turpinās projektēšanas darbi sešu metāla sakaru torņu, pievedceļu un aptuveni 16,7 kilometrus garās patruļtakas izveidei. Patlaban notiek pirmā torņa būvprojekta saskaņošana un sagatavošanās priekšdarbi. Būvdarbus pirmā sakaru torņa un pievedceļa pie tā izbūvei plānots uzsākt aprīļa beigās.
Piecu sakaru torņu un pievedceļu pie tiem izbūvi plānots pabeigt līdz šā gada nogalei, sestā - 2025.gada pirmajā pusē.
Sakaru torņi ir daļa no viedās valsts ārējās sauszemes robežas uzraudzības sistēmas, kas tiek veidota Latvijas robežas efektīvai aizsardzībai un valsts drošības interešu garantēšanai. Sakaru torņu un pievedceļu pie tiem būvniecībai VNĪ piešķirts finansējums apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā ar PVN. Šim mērķim ir piesaistīti ES fondu līdzekļi.
Savukārt Latvijas-Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūves ceturtajā jeb pēdējā kārtā VNĪ izsludinātajā cenu aptaujā rokādes ceļu un infrastruktūras izbūvei ap Riču ezeru izvēlēts būvuzņēmējs "Latvijas autoceļu uzturētājs", ar kuru plānots slēgt līgumu par projektēšanas, būvniecības un autoruzraudzības nodrošināšanu par 3 880 568,79 eiro ar PVN.
Iecerētie rokādes ceļi ļaus robežsargiem operatīvi pārvietoties gar ūdenstilpes krastu, tā efektīvi reaģējot uz iespējamajiem pārkāpumiem - neatļautu cilvēku vai preču iekļūšanu Latvijā. Darbu izpildes maksimālais termiņš ir 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas. Plānots, ka rokādes ceļu un nepieciešamās infrastruktūras izbūve ap Riču ezeru noslēgsies 2025.gadā.
Ar īpašu likumu 2021.gada nogalē VNĪ tika nodots robežas infrastruktūras izbūves process, uzdodot VNĪ vadīt, īstenot un organizēt Latvijas ārējās robežas infrastruktūras izbūvi.
Austrumu robežas izbūves īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības, Iekšlietu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra", VNĪ, "Latvijas valsts mežiem", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
VNĪ dibināts 1996.gadā, tās 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.