Amata konkurss tika izsludināts 17. augustā, un tas norit trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Vienlaikus iepirkuma konkursā izraudzītā personālatlases kompānija Amrop sagatavos detalizētus komentārus un potenciālo reputācijas risku analīzi par katru kandidātu, ko ieteiks komisijai virzīt uz nākamo kārtu.
Pretendenti, kas būs izvirzīti uz konkursa otro kārtu, skaidros savu motivāciju un iepazīstinās ar savu vīziju par iestādes un valsts pārvaldes nākotni, kā arī atbildēs uz 10 jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu.
Savukārt trešās kārtas ietvaros vērtēs pretendentu vadības kompetences un par katru tiks sagatavots kopsavilkums no gūtajiem secinājumiem. Izvērtējot šo informāciju un visā konkursa gaitā novēroto, komisija noteiks, kurš no trešās kārtas dalībniekiem saņem visaugstāko vērtējumu kopumā.
Par šo pretendentu tiks apkopotas atsauksmes no vismaz septiņām personām, kā arī veikta padziļināta reputācijas risku analīze.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Komisiju veido Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes vicepriekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis, kā arī Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomes locekle, Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētāja Ieva Tetere. Tāpat pretendentu atlases procesā piedalīsies finanšu ministres izvirzīti neatkarīgi novērotāji no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas. Konkursa komisija sadarbosies arī ar Drošības policiju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kas sniegs visa veida atbalstu un nodrošinās komisijai nepieciešamo informāciju par kandidātiem izsvērta lēmuma pieņemšanai.
Jūlijā Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis intervijā telekanālam LNT atzina, ka aizvien ir vairāki faktori, kas traucē piesaistīt visaugstākās raudzes profesionāļus, tostarp piedāvātais atalgojums. "Aizvien atlīdzība, kas ir četri tūkstoši eiro, nav pietiekama, lai spētu piesaistīt augstas raudzes speciālistus," uzskata Valsts kancelejas vadītājs. Viņaprāt, motivējošs atalgojums būtu vismaz divtik lielāks, proti, astoņi tūkstoši eiro mēnesī.
Jau ziņots, ka vasaras sākumā VID jaunā vadītāja meklējumi beidzās ar fiasko - konkursā par labāko kandidātu tika atzīts Māris Skujiņš, tomēr par viņa reputāciju un atbilstību amatam bija šaubas - Skujiņš bija finanšu direktors koģenerācijas staciju projektam, kurā divi no galvenajiem investoriem bijuši Māris Martinsons un Viktors Krasovickis. Skujiņš savu kandidatūru atsauca.
tač
nesaprotu
spurziks