Vienlaikus otrdien valdībā apstiprinātajā atbildē tiesībsargam TM uzsver, ka informācija par bojāgājušajām personām ir publicējama tikai pēc mirušo personu nāves fakta konstatēšanas un līķu identificēšanas.
"Katastrofu seku likvidēšanā iesaistīto kompetento institūciju rīcībā esošā operatīvā informācija par personām (dzīvajām un bojāgājušajām) ir nepieciešama katastrofā iesaistīto kompetento institūciju darbam un tā nav publicējama, jo tā var radīt kaitējumu personai, kura sākotnēji iekļauta mirušo personu sarakstā, bet vēlāk no tā svītrota, un tās tuviniekiem, kā arī sabiedrībai kopumā," teikts atbildes vēstulē.
TM arī atzīst, ka Valsts civilās aizsardzības plānā nav noteikta viena atbildīgā iestāde par visiem iespējamiem katastrofu veidiem, bet gan katram iespējamam apdraudējuma veidam noteikta sava atbildīgā iestāde. Šī iemesla dēļ Iekšlietu ministrija plāno izvērtēt iespēju papildināt Valsts civilās aizsardzības plānu ar institūciju rīcību attiecībā uz personu datu publiskošanu katastrofas gadījumā.
Tiesībsargs ministrijā vērsās pēc Zolitūdes traģēdijas, kas cita starpā arī raisīja diskusiju par to, vai bija pieļaujama bojāgājušo personu vārdu publiskošana. Tiesībsargs secinājis, ka valstī nav noteikta kārtība, kādā informācija par bojāgājušajām personām tiek paziņota sabiedrībai. Jansons lūdza labot šo situāciju.
Kā ziņots, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pēc Zolitūdes traģēdijas sāka dienesta pārbaudi par iespējamu informācijas noplūdi saistībā ar traģēdijā bojāgājušajiem. No dienesta darbinieka e-pasta, kurš nebija iesaistīts Zolitūdes traģēdijas seku likvidēšanā un palīdzības koordinēšanā, trešajām pusēm tika nosūtītas vēl neprecizētas ziņas par it kā bojāgājušajiem, kuru starpā bijusi informācija arī par dzīviem cilvēkiem.
Uz dienesta pārbaudes laiku no amata tika atstādināts NMPD vadītāja vietnieks Mārtiņš Šics. Viņš apstiprināja, ka ir sniedzis NMPD rīcībā esošo informāciju par Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem tīmekļa vietnes "nekropole.info" vadībai, lai tā varētu salīdzināt savā rīcībā esošos datus, kas iegūti no notikuma vietā esošajiem cilvēkiem, un informēt sabiedrību par bojāgājušajiem, iepriekš vēstīja LETA.
Interneta vietnē peticijas.com pat sākta parakstu vākšana par atstādinātā Šica atjaunošanu amatā. Petīcijas iniciators ir sporta žurnālists Arturs Vaiders. Viņš aģentūrai LETA sacīja, ka sācis parakstu vākšanu, jo uzskata, ka atbildīgo institūciju reakcija uz Šica atstādināšanu no amata nav bijusi adekvāta. Tāpat viņš domā, ka Šics darījis "svētīgu darbu", sniedzot Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo datus iedzīvotājiem.