Pati Rodiņa norādīja, ka viņas lēmums kandidēt uz ST tiesneša amatu bijis pārdomāts, un viņa uzskata, ka pašlaik ir pietiekami profesionāli "nobriedusi", lai spētu nest labumu, ne tikai strādājot Latvijas Universitātē (LU) un lasot lekcijas, bet dot labu visai sabiedrībai, jo viņa visu savu zinātnieka mūžu ir veltījusi tieši ST pētniecībai, un arī viņas disertācija savulaik ir bijusi par to, kā personai vērsties ST.
Tieslietu padomes apspriešana par Rodiņas kandidatūru notika slēgtā sēdē, līdz ar to ir zināms tikai tas, ka viņas kandidatūra tika atzīta par atbilstošu amatam un plašāks skaidrojums netiks sniegts.
Iepriekš vēstīts, ka Attīstībai/Par! (AP) un Jaunā vienotība (JV) parlamenta frakcijas ST tiesneša amatam virzīja Rodiņu.
AP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Marija Golubeva pauda, ka pēc trīs mēnešu pārtraukuma pienācis laiks vienoties par ST kandidātu. Viņa norādīja, ka Rodiņa ir augsti profesionāla kandidāte, kurai ir laba izpratne par tiesiskumu un izredzes saņemt vairāku frakciju atbalstu.
Saeimas priekšsēdētāja biedre, iepriekšējā ST tiesneša meklējumu ciklā amata izvirzītā Inese Lībiņa-Egnere (JV) akcentēja, ka Rodiņa ir augstas raudzes konstitucionālo tiesību zinātniece, ar starptautisku pieredzi tiesību zinātnē un akadēmiskajā darbā, viņas augstās profesionālās spējas pierādītas arī LU Juridiskās fakultātes dekānes amatā. "ST Anitas Rodiņas pievienošanās būtu milzu ieguvums," pārliecināta Lībiņa-Egnere.
Rodiņa LU, iekļaujot studijas Orhūsas (Aarhus) Universitātē Dānijā, ieguvusi tiesību doktora zinātnisko grādu valststiesībās. Tāpat viņa ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Rodiņa par Juridiskās fakultātes dekāni tika ievēlēta 2015.gadā, savukārt 2019.gadā viņa šajā amatā ievēlēta atkārtoti.
Iepriekš JV un AP virzīja katra savu kandidāti ST tiesneša amatam, taču nevienam no kopumā pieciem amata pretendentiem neizdevās iegūt balsu vairākumu parlamentā.
Šī iemesla dēļ tika izsludināta atkārtota kandidātu pieteikšana minētajam amatam.