Balsojumā nepiedalījās trīs padomes locekļi - Bičkovičs un divi politiķi - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) un Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (NA). Politiķi balsojumā nepiedalījās, lai vēlāk nerastos problēmas, balsojot parlamentā.
AT priekšsēdētājs pēc padomes sēdes žurnālistiem teica, ka šāds padomes balsojums bija prognozējams, jo no padomes nevarēja tikt sagaidīts vienas labākās kandidatūras izvērtējums. Jebkura sava argumentu pierādīšana un mērķu publiskošana ir pozitīva lieta, tas liek mobilizēties un pārdomāt pašam savu paveikto un kas būtu darāms uz priekšu. "Ir grūti sasniegt labu rezultātu, ja nav cilvēka, kas tevi mēģina iedzīt," runājot sporta terminoloģijā, uzsvēra Bičkovičs.
Lai arī Guļānam ir 14 gadu pieredze AT priekšsēdētāja amatā, bet Bičkovičam ir uz pusi mazāk, tomēr Bičkovičam tā ir bijusi pietiekami intensīva. "Mēs nerunājam par senāku pagātni, runājam par intensīvu tiesu sistēmas attīstību ES ietvaros. Mēs darbojamies nevis kaut kur lejasgalā, bet runājam par pilnveidošanos un atrodamies stabili virs vidējā radītāja. Darbošanās šodienas apstākļos, iespējams, dod man kādu plus punktu," uzsvēra Bičkovičs.
Bičkovičs savā prezentācijas runā norādīja, ka aizvadītājos gados nācies strādāt saspringtos budžeta apstākļos, savukārt Valsts kontroles atzinumi par finansējuma izlietošanu bijuši pozitīvi. Bičkovičs bez pieredzes sācis vadīt Tieslietu padomi, kura šobrīd tiek respektēta.
Tāpat Bičkoviča valdīšanas laikā aizsākusies reforma AT, kuras pirmais posms vēl nav beidzies. AT gan uztrauc jautājums par lietu uzkrājumu veidošanos, īpaši civillietu sektorā. Šī gada pirmie trīs mēneši liecina, ka izskatīto lietu skaits ir dubultojies, bet par trešdaļu samazinājies ienākošo lietu skaits. "Tas rada pārliecību, ka ejam uz pozitīvo," uzsvēra Bičkovičs.
AT rūpes ir pabeigt reformas pirmo soli. 2016.gadā būs jāizbeidz Civillietu tiesu palātas darbs, un tas tiesā vairo spriedzi, norādīja pašreizējais AT priekšsēdētājs.
Runājot par nākotni, Bičkovičs uzsvēra, ka ir jācīnās jautājumā par tiesnešu atalgojuma sakārtošanu, jārisina jautājumi par komunikāciju un disciplinārlietām, iespējams, būs jāatgriežas pie jautājuma par Disciplinārtiesas lomu un kompetenci.
Sabiedrības uzticēšanās tiesu varai joprojām ir prioritāte un tā nav noņemta no darbakārtības vairākus gadus. Tieslietu padome nopietni ar šo jautājumu nodarbojas un šobrīd nopietni tiek strādāts pie komunikācijas vadlīnijām, turpmākos darbus ieskicēja Bičkovičs.
Tāpat šobrīd AT sākuši darbu zinātniskie analītiķi. Iespējams, pat nākotnē tiks veidots Zinātniski analītiskais departaments, norādīja Bičkovičs.
Guļāns pēc padomes lēmuma žurnālistiem teica, ka tagad vērtējums tiks dots AT plēnumam, un viņš domā, ka balsis noteikti sadalīsies "tuvu 50 uz 50".
Guļāns uzskata, ka AT priekšsēdētāja pienākums ir paust savu viedokli par ļoti daudziem tiesu varas jautājumiem. "Mums (ar Bičkoviču) ir dažādu vērtību skala, ko mēs uzskatām, kā būtu jārīkojas. Piemēram, vai priekšsēdētājam ir jākomentē, vai ir jāsadarbojas ar medijiem un cik daudz jākomunicē," teica Guļāns.
Šobrīd AT priekšsēdētājs ir Tieslietu padomes vadītājs, un padomei ir ļoti plaši uzdevumi, bet trūkst instrumentu. Ņemot vērā minēto, Guļāns uzskata, ka padomei un priekšsēdētājam ir jāiet pie valdības un jāsaka: "Ja vēlaties, lai mēs sakārtojam tiesu sistēmu, tad iedodiet mums kādu instrumentu."
AT priekšsēdētājam jāmēģina vienot tiesnešus uz mērķa sasniegšanu. AT jābūt lielam intelektuālam spēkam, kas dod tiesu varai virzību un pauž viedokli sabiedrībā. Cilvēkam jārada pārliecība, ka viņš atnāks uz tiesu un sasniegs ātru un taisnīgu risinājumu, turklāt tiesnešiem vajadzētu vairāk drošāk runāt ar sabiedrību, žurnālistiem uzsvēra Guļāns.
Guļāna uzstāšanās padomē atšķirībā no Bičkoviča bija ilgāka. Viņš norādīja, ka AT priekšsēdētāja pienākumus var veikt citādāk un darbu uzlabot. Strādājot Administratīvo lietu departamentā, kādreizējais AT priekšsēdētājs guvis pieredzi tieši administratīvajos jautājumos, kas viņam, ieņemot AT priekšsēdētāja amatu, var lieti noderēt.
Par AT pašreizējām problēmām Guļāns minēja neizskatīto lietu atlikumu Civillietu departamentā - tiesa pie šīs problēmas jau esot pārāk pieradusi. Šobrīd Civillietu departamentam jau vairākus mēnešus ir priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, tāpēc nepieciešamas pastāvīgs šīs struktūrvienības vadītājs, viņš teica.
Līdz ar šī departamenta likvidēšanu parādīsies jautājums, ko darīt ar vairākiem šī departamenta tiesnešiem, kuriem tiesneša darbs AT neatradīsies. Guļāns uzskata, ka viņu potenciāls ir jāizmanto turpat AT, tikai citās struktūrās. Viņš gan pieļauj, ka atradīsies tiesneši, kas labprātīgi pārietu strādāt uz apgabaltiesu.
"AT ir jāveido vienota komanda. Ir jābūt vienotai komandai, kas strādā uz vienotu mērķi" uzsvēra Guļāns. Šobrīd tiesneši sadalīti pa departamentiem un palātām un dzīvo teju pastāvīgu dzīvi, piebilda Guļāns.
Sabiedrības vājā uzticēšanās esot saistīta, piemēram, ar to, kā notiek tiesnešu kandidātu atlases process, tāpēc būtu šis process jāuzlabo, domā Guļāns. Viņš uzskata, ka kandidātiem vajadzētu ilgāku periodu, kad viņi piedalās tiesneša darbā un viņos tiek novērtētas profesionālās un cilvēciskās īpašības.
Tāpat bijušais AT priekšsēdētājs uzskata, ka jādomā par iemesliem, kāpēc tiek "norautas" lietas.
Jau ziņots, ka 16.jūnijā beidzas Bičkoviča pilnvaras AT priekšsēdētāja amatā, tādēļ AT plēnumam jāizvirza kandidāts Saeimas balsojumam. Saskaņā ar grozījumiem likumā Par tiesu varu šoreiz ir jauna kārtība AT priekšsēdētāja kandidātu virzībai, un šajā gadījumā viedoklis par kandidātiem jāizsaka Tieslietu padomei.