Birojā norādīja, ka plakātu saturs pārkāpa Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.panta pirmo un otro daļu, kas aizliedz bērnam demonstrēt materiālus, kurās propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija, kas rada draudus bērna garīgajai attīstībai, neatkarīgi no to izpausmes veida, pārraidīšanas ierīces un atrašanās vietas.
Tiesībsarga birojā vērsa uzmanību, ka Ghetto Games plakātos tika attēloti vizuālie attēli, kas ilustrēja vardarbību un pārkāpa ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas. Šāds plakātu saturs, Tiesībsarga biroja ieskatā, nedrīkstēja būt pieejams bērniem.
Tiesībsarga birojs, vērtējot Ghetto Games plakātu saturu kopumā, secināja, ka sieviete tajos tika attēlota kā seksa objekts. Tas, pēc birojā paustā, nozīmē, ka "skatītājs kā reklāmas patērētājs var iejusties subjekta lomā un rīkoties atbilstoši savām vēlmēm". Tiesībsarga birojā arī uzsvēra, ka šāda sievietes attēlošana var veidot asociāciju ar seksuālo pieejamību, kā arī rosināt stereotipisku attieksmi pret sievietēm.
Tiesībsarga birojā arī minēja, ka pēc ANO konvencijas, lai nodrošinātu patiesu sieviešu līdztiesību, valstīm ir jācenšas likvidēt sociālos, kultūras un tradicionālos modeļus, kuri atbalsta dzimuma stereotipus. Tāpat valstīm ir jāveido tāda sabiedrības sistēma, kas veicina sieviešu tiesību pilnvērtīgu realizāciju.
Ghetto Games Grīziņkalna parkā, Rīgā, izvietoja plakātus, kas radīja plašu rezonansi sabiedrībā. Pēc biedrības Centrs Marta un Ghetto Games sarunām gan plakāti tika novākti. Centrs "Marta" uzsvēra, ka šie plakāti ir "klajš dzimumu līdztiesības pamatprincipu pārkāpums un uzskatāmi par sieviešu un meiteņu cieņu aizskarošiem".
Endzelīns
>:-)
Valodas policists