Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsusies AS G4S Latvia. Maksātnespējas lieta ierosināta 17.jūnijā.
Šā gada 17. un 24.maija Ministru kabineta sēdēs tika izskatīts Privatizācijas aģentūras (PA) un FeLM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sagatavotais ziņojums par aktuālo situāciju saistībā ar KVV Liepājas metalurga parādu restrukturizāciju. Valdība pieņēma zināšanai, ka KVV Grupas piedāvātie saistību restrukturizācijas nosacījumi nav pieņemami un jāstrādā pie citiem risinājumiem uzņēmuma darbības atjaunošanai.
KVV Grupas izteiktie priekšlikumi paredz būtisku valsts līdzdalību uzņēmuma darbībā bez uzņēmuma vadības kontroles nodošanas, kā arī nodokļu atlaides un citus pasākumus, kas var tikt vērtēti kā neatļauts valsts atbalsts.
Tāpat valdība tika informēta, ka KVV Group nespēs nodrošināt pašas izstrādātā uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs konservācijas plāna izpildi, jo tas prasītu papildus ieguldījumus, kurus KVV Grupa nav gatava veikt. KVV Group arī norādījusi, ka pašreizējās tirgus konjunktūras apstākļos ražošanas atsākšana nav pamatota.
Patlaban papildus riskus KVV Liepājas metalurga darbībai rada arī nenodrošināto kreditoru prasījumi un iespējamā maksātnespējas ierosināšana, norāda PA. Valsts puses pārstāvji uzskata, ka KVV Liepājas metalurga īpašniekiem nekavējoties jāiesniedz risinājums, kas ļautu novērst šobrīd konstatējamās uzņēmuma maksātnespējas pazīmes.
Kā iepriekš ziņots, šā gada 22.martā valdība nolēma atļaut PA dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedēs valsts prasījumu pret KVV Liepājas metalurgu. Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret KVV Liepājas metalurgu ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA Deloitte Latvia ieteikumu.
Cesijas līgums paredz, ka FeLM pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā.
Savulaik valsts KVV Liepājas metalurgam izsniedza garantiju 70 miljonu latu (aptuveni 100 miljonu eiro) apmērā, taču patlaban uzņēmuma parāds valstij ir 65 miljoni eiro, turklāt KVV Liepājas metalurgs nav veicis kārtējo maksājumu valstij.