Tiesa nolēma atzīt par cietušajiem Iļju Ižiku un Arinu Gutāni, kā arī pievienot lietas materiāliem šo personu kompensācijas pieteikumus, tomēr noraidīja pieteikumu atzīt par cietušo nepilngadīgo meiteni, kura traģēdijas brīdī vēl nebija piedzimusi.
Cietušo pārstāvis Aldis Gobzems kriminālprocesā par cietušajiem bija lūdzis atzīt trīs personas. Tostarp viņš lūdza atzīt par cietušo bērnu, kurš traģēdijas brīdī vēl nebija piedzimis. Gobzems pauda, ka traģēdija, visticamāk, ietekmēja arī vēlāk dzimušo bērnu.
Valsts apsūdzības uzturētāji sēdē izteicās, ka Gobzema lūgums atzīt par cietušo nepilngadīgo meiteni ir noraidāms, jo meitene nebija dzimusi traģēdijas brīdī.
Gobzems paskaidroja, ka bojāgājušo tuvinieki pieteica kompensācijas 70 miljonu eiro apmērā par katru bojāgājušo personu, bet cietušie, kuriem traģēdijas dēļ nodarīti miesas bojājumi un/vai bojājums mantai, piesaka kompensāciju par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām 100 000 eiro apmērā.
Kā ziņots, tiesa šodien nolēma grozīt drošības līdzekli - policijas uzraudzība - vairākiem apsūdzētājiem. Tiesa secināja, ka ir pamats grozīt apsūdzētajam Andrim Gulbim drošības līdzekli - nodošanu policijas uzraudzībā. Izvērtējot drošības līdzekļa piemērošanas pamatu, tiesa nesaskatīja pamatu tā atcelšanai, tāpēc to var grozīt, nosakot uzturēšanos konkrētā dzīves vietā. Tāpat tiek atstāts spēkā aizliegums tuvoties konkrētām personām.
Šādi lēmumi pieņemti arī attiecībā uz apsūdzētajiem Ivaru Sergetu, Staņislavu Kumpiņu un Mārtiņu Draudiņu. Savukārt apsūdzētājam Andrim Kalinkam kā drošības līdzeklis tika piemērots uzturēšanās konkrētā vietā un aizliegums tuvoties konkrētām personām, kuru viņa aizstāvis lūdza atcelt, tomēr tiesa lūgumu noraidīja un drošības līdzekli noraidīja.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Kā ziņots, iepriekš prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro, kas tagad būs palielinājies. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi. Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieri Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Gulbis, būvuzraugs Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Kalinka un uzņēmuma Re&Re būvdarbu vadītājs Kumpiņš.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.