Saskaņā ar 2011.gada tautas skaitīšanas datiem 13% iedzīvotāju bija līdz darbaspējas vecumam, 65% iedzīvotāju bija darbaspējas vecumā un 22% bija virs darbaspējas vecuma. Vīriešu un sieviešu attiecība galvaspilsētā bija 44% pret 56%, kas sakrīt arī ar iepriekšējo gadu datiem. Pēc nacionālā sastāva Rīgā dominē latvieši - 42,5% un krievi - 40,7%. No mazākumtautībām 4,1% ir baltkrievi, 3,8% ukraiņi un 2% poļi.
Kā šodien Rīgas Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē uzsvēra Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Armands Krūze, viens no lielākajiem izaicinājumiem Rīgas attīstībai, ņemot vērā sarukušo iedzīvotāju skaitu, ir - ar kādām vērtībām piesaistīt Rīgai jaunus iedzīvotājus, jo patlaban situācija draud kļūt katastrofāla.
"Pasaules prakse rāda - lai noturētu esošos un piesaistītu jaunus iedzīvotājus, pilsētā būtisks aspekts ir jaunu darbavietu radīšana. Gribētu pievērst uzmanību, ka ir pietiekami daudz gadījumu, kad iedzīvotāji ļaunprātīgi izmanto sociālo palīdzību un pabalstus un ir zaudējuši interesi atsākt darba gaitas," sacīja Krūze.
Krūze norādīja, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās tendences vērojamas visā valstī, tomēr Rīgā šī tendence turpina pastiprināties. "Mūs visvairāk uztrauc Rīga, jo, pēc statistikas datiem, Rīgā tiek saražoti ap 53% līdz 55% no kopējā Latvijas iekšzemes kopprodukta," sacīja Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs, norādot, ka vēl pirms dažiem gadiem Rīgā dzīvoja 800 000 iedzīvotāju.
Iedzīvotāju skaits pilsētā ar katru gadu kļūst mazāks, vienlaikus Rīgai ir liela aglomerācijas teritorija, tāpēc pilsētas infrastruktūru ik dienu izmanto daudz vairāk cilvēku. Visblīvāk apdzīvotās apkaimes Rīgā ir Pļavnieki, Avoti un Purvciems, vismazāk blīvi apdzīvotās - Spilve un Kleisti. Rīgas ekonomiku galvenokārt veido pakalpojumu sektori - komercpakalpojumi (20,6%), tirdzniecība (19,8%) un transports (13,6%).