Pašlaik vispārējo izglītību tālmācības formātā piedāvā iegūt 33 izglītības iestādes – gan pašvaldību, gan privātpersonu dibinātas –, no tām 14 arī pamatskolas programmu. Kopumā šajās iestādēs mācās 11 065 skolēni jeb 6% no visiem vispārējā izglītībā iesaistītajiem.
Pēdējos gados šim skaitam ir tendence pieaugt ne tikai pamatskolas 7.–9. klasē un vidusskolas posmā, bet jau 1. klasē. Rodas bažas par pamatotiem šādas izvēles iemesliem un izglītības kvalitāti, tam apliecinājums: daļā skolu, kas piedāvā šo programmu, valsts pārbaudījumu rezultāti ir krietni zemāki par vidējiem valstī. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) solās pusgada laikā izstrādāt kritērijus, kas regulētu tālmācības iestāžu izglītības kvalitāti, kā arī sakārtot šīs jomas terminoloģiju.
Nav vecuma ierobežojumu
Tālmācības formāts Latvijas izglītības sistēmā ienāca pirms 15 gadiem, un par tā "blaknēm" tiek diskutēts jau desmit gadus. Pa šo laiku tas arvien gājis plašumā, it īpaši pēdējos gados: klāt nākušas desmit jaunas mācību iestādes (vairākums no tām piedāvā vidējās izglītības programmu). Lielā mērā situācija skaidrojama ar ievērojamu skolēnu pieplūdumu šīm programmām tieši kovida laikā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs, piebilstot, ka tai pašā laikā četras skolas pārtrauca savu darbību un tas noticis "arī dienesta ietekmes dēļ". Viņš vērsa uzmanību uz to, ka dažādās valstīs ir atšķirīgs viedoklis par to, kas ir tālmācība. Piemēram, Latvijā tai tiek pieskaitītas arī kombinētās mācības, tas ir, tiek izmantoti gan attālināto, gan klātienes mācību elementi. Tāpēc svarīgi būtu sakārtot terminoloģiju.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 18. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00