Viņa uzsver, ka ZM ir jāveicina atbildīga suņu turēšana, labturības uzraudzība un kontrole, taču patlaban suņu īpašnieki tikai ar grūtībām varot atrast informāciju par to, kāda ir suņu reģistrācijas kārtība Latvijā. Trūkst informācijas, īpaši skaidrojošas informācijas medijos.
LKF arī uzskata, ka likumprojektā Grozījumi veterinārmedicīnas likumā grozījumi ir izstrādāti pavirši, to sniegtais sabiedriskais labums nav pierādīts ar anotāciju un pamatotiem ekonomiskajiem aprēķiniem. Klučniece apgalvo, ka tas neatrisinās suņu īpašnieku finansiālās problēmas.
Viņa atgādina, ka iebildumus pret grozījumiem ir izteikušas ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un arī Konkurences padome (KP), kura ir norādījusi uz šī likumprojekta nepārprotami prettiesisko un konkurences tirgu kropļojošo dabu.
"ZM nespēj sniegt pamatotus argumentus pret atzinumos izteiktajiem iebildumiem, tādēļ šāda likumprojekta virzība nav pieļaujama demokrātiskā valstī. Ministru kabinetam vajadzētu atturēties nodot skatīšanai Saeimā tādu dokumentu, kurš jau projekta stadijā ir nekvalitatīvs. Ja ZM pieliktu tik daudz pūļu suņu īpašnieku informēšanā, cik šobrīd iestādes vadība velta sabiedrībai nederīga likumprojekta grozījumu virzīšanā, mikročipēto suņu skaits augtu vēl straujāk nekā šobrīd," uzsver LKF prezidente Klučniece.
Pēc viņas domām, ZM ar savu darbību rada haosu piecus gadus eksistējošajā suņu reģistrācijas kārtībā, un informācijas trūkums par to, kā un kur var reģistrēt suni, ir galvenais iemesls, kādēļ atbildīgie suņu īpašnieki vilcinās ar savu mīluļu iekļaušanu ZM Lauksaimniecības datu centra reģistrā. Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektorus varētu nevis iesaistīt apzīmēšanas un reģistrācijas procesā, bet gan aktivizēt viņus veikt skaidrošanas darbu veterinārās uzraudzības objektos ar tiem suņu īpašniekiem, kuri savus suņus nebūs reģistrējuši līdz 2016.gada 31.decembrim.
LKF apvieno 36 suņu audzētāju organizācijas, kurās apvienoti suņu turētāji.
Kā ziņots, KNAB uzskata, ka izstrādātie grozījumi Veterinārmedicīnas likumā, kas ļaus suņu obligāto čipēšanu veikt ne tikai veterinārārstiem, bet arī PVD inspektoriem, radīs interešu konfliktu, jo tādā gadījumā PVD minēto procesu gan veiks, gan arī uzraudzīs. Arī KP atzīst, ka iebilst pret ieceri čipēšanu uzticēt PVD, jo nav pieļaujama valsts un pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā, ja privātais sektors sekmīgi nodrošina preču un pakalpojumu pieejamību.
Tāpat vēstīts, ka suņu obligātā čipēšana ar valdības lēmumu tika pārcelta par pusgadu un būs obligāti veicama no nākamā gada 1.janvāra. Plānots, ka procedūru būs tiesīgi veikt ne tikai veterinārārsti, bet arī īpaši apmācīti PVD inspektori un dzīvnieku patversmju algoti darbinieki, līdz ar to čipēšanas izmaksas varētu samazināties uz pusi.
Problēma aktualizējās martā, kad ZM konstatēja, ka daudziem suņu īpašniekiem laukos nav iespējams izpildīt prasības, jo naudas trūkuma dēļ tie veterinārārstam nevar samaksāt par mikroshēmas ievadīšanu un segt reģistrācijas maksu, kas sasniedz līdz 35 eiro.
Suņu īpašnieku skaits patlaban, kamēr nav nodrošināta visu suņu apzīmēšana ar mikroshēmām un reģistrācija Lauksaimniecības datu centra datubāzē, nav zināms. Pēc 2014.gada statistikas datiem, Latvijā ir 260 000 suņu, kamēr datubāzē patlaban oficiāli reģistrēti tikai 34 087 suņi.