Kā aģentūra LETA uzzināja apvienībā, LSA nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (Vienotība), finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Budžeta un finanšu komisijai, vēršot uzmanību uz iztrūkstošo finansējumu augstākajai izglītībai.
LSA ieskatā pastāv bažas, ka rezultātā varētu tikt samazināts valsts finansēto studiju vietu jeb budžeta vietu skaits, neturot pērnajā rudenī valdības doto solījumu to skaitu nemazināt. Tāpat pastāv risks, ka budžeta vietas varētu tikt pārvietotas no augstākiem studiju līmeņiem vai resursietilpīgām programmām uz tām, kas ir lētākas, līdzšinējo skaitu saglabājot, bet tik un tā radot negatīvas sekas augstākajai izglītībai.
2017.gadā studiju vietu bāzes izmaksas, no kā aprēķina valsts piešķirto finansējumu studiju vietām, ir 1393,33 eiro, skaidroja LSA. Saistībā ar akadēmiskā personāla atalgojuma likmju palielinājumu šo summu pakāpeniski plānots palielināt līdz 2019.gadam, uz nākamo gadu to ceļot par 60,23 eiro. Tomēr, nodokļu reformas ietvaros pieaugot darba devēju valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmei, bāzes finansējumu no 2018.gada janvāra jāpalielina vēl par 4,95 eiro, kas palielinās bāzes finansējumu līdz 1458,51 eiro, un šim nolūkam līdzekļi budžetā patlaban nav atvēlēti.
LSA ieskatā pastāv iespēja, ka tiks samazināts valsts finansēto studiju vietu skaits vai arī tas tiks uzturēts iepriekšējā līmenī mākslīgi, pārvirzot finansējumu no dārgākām studiju programmām, piemēram, doktorantūras studentu vietām, uz mazāk resursietilpīgām, tā paturot spēkā pērnajā rudenī veikto solījumu līdz 2019.gadam budžeta vietu skaitu paturēt nemainīgu, tomēr nerisinot problēmu pēc būtības. LSA uzsvēra, ka šādā gadījumā, lai gan cietēji varētu nebūt atsevišķi studējošie, tiktu nodarīts kaitējums augstākās izglītības nozarei un valstij kopumā.
Studenti atgādināja, ka pērn rudenī, kad tika organizētas dažādas publiskas aktivitātes, Ministru kabinets oficiāli apliecināja, ka ir izdevies rast risinājumu, lai tuvākajos trīs gados nevajadzētu veikt valsts budžeta finansēto studiju vietu skaita samazināšanu, solot, ka no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu skaits tiks saglabāts 2016.gada faktiskajā līmenī. Lēmums iekļāva arī to, ka jautājums par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu augstākās izglītības iestāžu jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ietvaros paredzētajam pedagogu darba samaksas palielinājumam 2018.gadā un turpmāk tiks lemts budžeta bāzes izdevumu 2018.-2020.gadam sagatavošanas procesā, nesamazinot no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu skaitu un studiju vietu bāzes izmaksas 2018.un 2019.gadā.
LSA saskata problēmu tajā, ka nav paredzēts papildu finansējums augstākajai izglītībai darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmju paaugstinājumu izmaksu segšanai ne IZM, ne citu ministriju, kuru pārraudzībā ir augstākās izglītības iestādes, budžetos. Pēc LSA pieejamās informācijas IZM ir lūgusi papildu finansējumu Finanšu ministrijai aptuveni 188 000 eiro budžeta programmā "Augstskolas", informējot, ka, nepiešķirot šo finansējumu, ministrijai nebūs iespējams pilnībā nodrošināt Ministru kabineta lēmumu, prognozējot budžeta vietu skaita samazināšanu vai arī pārdali no augstākā uz zemāka līmeņa studiju programmām.
Bāzes finansējumā ietilpst darba algas, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, komandējuma un dienesta braucienu izmaksas, pakalpojumu izmaksas, materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra izmaksas, grāmatu un žurnālu iegādes izmaksas, iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas. Šobrīd piešķirtā finansējuma apmērs gandrīz nemainīgi palicis 2007.gada līmenī, savukārt ekonomiskā situācija ir būtiski mainījusies, kā arī augstskolām ir pavisam citas izmaksu struktūras. 2014.gadā pēc IZM pasūtījuma veiktajā pētījumā tika konstatēts, ka bāze tobrīd bija 1809,88 eiro. Trīs gadus pēc pētījuma par vienu studiju vietu piešķirtais finansējums ir tikai 1453 eiro, kas ir būtiski mazāk par reālajām augstskolas vai koledžas vajadzībām attiecīgās studiju vietas kvalitatīvai nodrošināšanai atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām.
LSA uzskata, ka šībrīža situācija, kad valdība nevar valsts budžetā ieplānot papildu 4,95 eiro, kuru nepieciešamība radusies saistībā ar VSAOI iemaksu likmju paaugstinājumu, uz katras studiju vietas nodrošinājumu (bāzes izmaksu), ir absurda, nemaz nerunājot, ka esošais finansējums uz vienu studējošo ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un gandrīz trīs reizes zemāks par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidējo.
LSA aicina valdību un Saeimas deputātus rast risinājumu šai problēmai un 2018.gada valsts budžetā ieplānot papildu nepieciešamo finansējumu augstākajai izglītībai.