Studējošo skaita kritumu ietekmējies galvenokārt vidusskolas absolventu skaita samazinājums iepriekšējos gados. Nākamajos gados 18 gadus veco iedzīvotāju skaits stabilizēsies ar nelielu pieauguma tendenci, tādēļ paredzams, ka pieaugs arī studējošo skaits, norāda IZM.
Savas studiju gaitas pamatstudijās - koledžas, bakalaura līmeņa studijas vai profesionālās pamatstudiju programmas - 2017./2018. akadēmiskajā gadā sākuši 19 628 studējošie, kas ir par 9% mazāk nekā pirms gada. Savukārt augstākā līmeņa studijās (pārsvarā maģistra programmās un augstākā līmeņa profesionālās studiju programmās) šogad imatrikulēti 7500 jauno studentu, kas veido 8% pieaugumu, salīdzinot ar 2016./2017.akadēmisko gadu. Gandrīz puse jeb 45% no imatrikulētajiem studē par valsts budžeta līdzekļiem.
Valsts augstskolās studē vairāk nekā divas trešdaļas no visiem studējošajiem.
Vislielākais studējošo skaita samazinājums ir pamatstudijās, kas ir par 7% mazāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā, taču augstākā līmeņa studijās studējošo skaits pat pieaudzis par 21%. No visiem augstskolās un koledžās studējošajiem 42% studē par valsts budžeta līdzekļiem. No visiem studējošiem 72% jeb 58 925 studējošo izvēlas studēt pilna laika studijās, un no tiem 57% studē budžeta vietās
Latvijas lielākās augstskolas pēc studējošo skaita ir Latvijas Universitāte (LU) ar 15 500 studējošiem, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ar 14 672 studējošiem, un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ar 8431 studējošo.
Pagājušajā akadēmiskajā gadā grādu vai kvalifikāciju Latvijā ieguva kopā 14 587 absolventu. Tāpat kā studējošo skaita dinamikā vērojama lejupejoša tendence, tā arī absolventu skaits pakāpeniski samazinās un ir par 7,7% mazāks nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Visstraujāk sarucis tieši doktora grāda ieguvēju skaits, viena gada laikā samazinoties par 23,4%.
Savukārt ārzemju studentu skaits Latvijas augstskolās turpina pieaugt, sasniedzot 8806 jeb 11% no visiem studējošajiem. Pēc iepriekš iegūtās izglītības ārvalstu studentu izcelsmes valstu pirmais trijnieks ir Indija (1233), Uzbekistāna (1116) un Vācija (1047).
Arī akadēmiskā personāla skaitu Latvijā papildina ārvalstu mācībspēki, jo 2017./2018.akadēmiskajā gadā 6,1% no akadēmiskā personāla kopskaita augstskolās ir akadēmiskajos amatos ievēlētie ārvalstnieki vai ārvalstu viespasniedzēji.
2017./2018.akadēmiskajā gadā akadēmiskā personāla, kam augstskola ir ievēlēšanas vieta, kopskaits ir 5 267, no tiem 3 055 jeb 58% ir zinātniskais grāds. Šāds akadēmiskā personāla ar zinātnisko grādu īpatsvars pēdējo gadu laikā ir samērā stabils, lai gan akadēmiskā personāla skaitam ar zinātnisko grādu laika gaitā kopumā ir tendence pamazām palielināties.