Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā Strīķe šodien apgalvoja, ka biroja korupcijas apkarošanas blokā nav neviena nodaļas vadītāja, ar kuru Streļčenoks spētu sastrādāties un saprasties. Strīķe baidās, ka Streļčenoka darbību rezultātā var sākties regress korupcijas apkarošanā. "Baidos, ka apkarošanā regress var sākties. Nav jau tā, ka es tikai neprotu sarunāties ar Streļčenoku. Nav neviena nodaļas vadītāja, kuru viņš saprastu. Viņam nav normālu attiecību ne ar vienu vadošo korupcijas apkarošanas darbinieku. Viennozīmīgi es nebūšu pēdējā atlaistā. Tie ir pieredzējušākie darbinieki. Nevar neciest korupcijas apkarošanu, un par to man sāp sirds," uzsvēra Strīķe.
Strīķei vienmēr prioritāte ir bijusi cīnīties par netaisnību, un viņa nekad nav mēģinājusi kādam pielāgoties vai "pielīst".
Bijusī KNAB amatpersona domā, ka patiesais iemesls viņas atbrīvošanai ir nevis formālie pārmetumi novērtējumā, bet Streļčenoka vēlēšanās būt par priekšnieku, kuru neinteresē korupcijas apkarošana. Streļčenoks amatā atrodas jau divus gadus, taču apstiprināšana šajā amatā automātiski nenozīmē, ka viņam nav jāpilnveido zināšanas par korupcijas apkarošana, sacīja Strīķe, norādot, ka arī ģenerālprokurora vadītā komisija atzinusi, ka viņam trūkst izpratnes par to, kādā veidā notiek darbs korupcijas apkarošanas blokā, kur tiek veiktas operatīvās un kriminālprocesuālās darbības.
"Ja tādas intereses nav, tad zināšanas arī nevar būt. Acīmredzot priekšnieks kā pašmērķis. Es domāju, ka viņš grib būt priekšnieks ar iespējamiem mazākiem traucējumiem ikdienā," uzsvēra Strīķe.
Strīķe ir pārliecināta, ka KNAB izmeklētajās lietās iesaistītās personas "vienotā frontē uzgavilējušas" par Streļčenoka lēmumu. Patlaban gan vairs neesot lielas nozīmes par to vai Streļčenoks apzināti gājis šo cilvēku pavadā. Tajā pašā laikā KNAB priekšnieks noteikti apzinājies to personu loku, kurām par labu ir nācis viņa lēmums, uzskata bijusī amatpersona.
Strīķe arī baidās, ka līdz ar viņas atlaišanu var ciest KNAB starptautiskā sadarbība, tostarp sadarbība operatīvajās lietās un krimināllietās. Tieši starptautiskā sadarbība ir trausla un lielā mērā balstās uz personālijām, un pēdējā laikā KNAB pievērsās starptautisko noziegumu izmeklēšanai.
Strīķe arī prognozē, ka, masveidā "izrēķinoties" ar citiem biroja darbiniekiem, var ciest tā dēvētās oligarhu lietas izmeklēšana. "Man ir grūti prognozēt, cik ātri izrēķināsies ar citiem. Ja tas notiks viļņveidīgi, tad [oligarhu lieta] var ciest," uzsvēra Strīķe.
Bijusī amatpersona savā karjerā KNAB strādājusi trīs priekšnieku vadībā - Alekseja Loskutova, Normunda Vilnīša un Streļčenoka. Strīķe uzskata, ka visi trīs mēģinājuši atbrīvoties no viņas un neviens no viņiem pirms stāšanās amatā "nebija ar varu pārbaudīts".
"Ne pārāk rūpīgi izvēlas KNAB tos priekšniekus. Brīžiem rodas sajūta, ka jebko ielikt amatā un aizmirst. Es uzticējos un gāju runāt tieši un godīgi ar visiem trim, un man nav nekā personīga ne pret vienu no viņiem," uzsvēra Strīķe.
Strīķe pret sevi esot bijusi paškritiska, un viņa nekad padotajiem nav likusi pildīt uzdevumus, ja ir jutusi, ka darbiniekiem ir taisnība, nevis viņai.
Atbildot uz jautājumu par saviem tuvākās nākotnes plāniem, Strīķe Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā sacīja, ka nolēmusi atpūsties un pagaidām par citiem amatiem nedomā. Šajā laikā viņa aizstāvēšot savas tiesības tiesā un jau ir lūgusi premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) izvērtēt KNAB priekšnieka rīcības tiesiskumu attiecībā uz viņas novērtēšanu.
Strīķe arī noliedza, ka viņai būtu kompromitējoša informācija, kas palīdzētu atgriezties KNAB priekšnieka vietnieces amatā. "Es daudz ko zinu, bet nevienam politiskam spēkam neesmu kalpojusi un pārkāpusi likumu par informācijas neizpaušanu," uzsvēra Strīķe.
Kā ziņots, KNAB priekšnieks Streļčenoks pagājušajā nedēļā nolēma atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi.
Streļčenoks pret Strīķi šogad ierosināja divas disciplinārlietas. Viena tika izbeigta, jo iestājās noilgums, savukārt otrā disciplinārlietā Streļčenoks Strīķei kā sodu nolēma piemērot rājienu.
KNAB jau ilgāku laiku pastāv nesaskaņas starp Streļčenoku un vairākiem viņa padotajiem. Streļčenoku Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša vadītā komisija nesen novērtēja ar C līmeni, kas nozīmē, ka viņš var turpināt vadīt iestādi un viņa darbs novērtēts labi.
Savukārt Streļčenoks novembra beigās atkārtoti sāka Strīķes darba un tā rezultātu novērtēšanu. Streļčenoks vienpersoniski savas vietnieces pagājušā gada darbu bija novērtējis ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Strīķe novērtējumā paustos pārmetumus noliedza un vadības rīcībā saskatīja bosinga un mobinga pazīmes.
Kā aģentūru LETA informēja KNAB pārstāve Māra Priedīte, pamatojoties uz 24.maija rīkojumu, Streļčenoks veica atkārtotu Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšanu, vērtējot darba uzdevumu izpildi laika periodā no 2013.gada 24.maija līdz 2013.gada 24.novembrim.
"Ar minēto rīkojumu Strīķei bija uzdots izpildīt darba novērtējuma par 2012.gadu veidlapā Streļčenoka norādītos neizpildītos uzdevumus, kā arī uzlabot uzdevumu izpildi un kvalitatīvai amata pienākumu veikšanai nepieciešamās prasmes," teikts KNAB paziņojumā presei.
KNAB priekšnieks 20.decembrī, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu (saņemot atkārtoti novērtējumu D) un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, tostarp nepildot KNAB priekšnieka rīkojumus, tādējādi zaudējot darba devēja uzticību, pieņēma lēmumu Strīķi par neatbilstību ieņemamam amatam atbrīvot no amata, informēja Priedīte.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Strīķe darbu KNAB sāka 2003.gada septembrī, kad Saeima bija noraidījusi viņas kandidatūru iecelšanai KNAB priekšnieka amatā.