Laikraksts Latvijas avīze ceturtdien raksta par kādu sievieti, kuras vīram pēkšņi sākušās spēcīgas vēdergraizes un vemšana. Sieviete, kas bija studējusi medicīnu, saprata, ka simptomi ir nopietni un nepieciešama medicīniskā palīdzība. Sazvanoties ar ģimenes ārstu, slimniekam ieteikts ļoti gudrs padoms: ielikt taisnajā zarnā ārstnieciskās svecītes. Sieviete nolēma izsaukt ātro palīdzību, kurai ierodoties, ārsts konstatēja, ka visticamāk, ir problēma ar zarnām un būs nepieciešama ķirurga konsultācija.
Sieviete vēlējusies doties līdzi uz slimnīcu, tomēr ārsts viņu atrunāja, apgalvojot, ka tik un tā slimnīcas uzņemšanā klāt nelaidīs un ar mediķiem var sazināties pa tālruni.
Sieviete atceras: "Stundas ritēja. Piezvanīju uz uzņemšanu un noskaidroju, ka vīru novērošot. Kad bija pagājušas gandrīz sešas stundas no slimnieka uzņemšanas brīža, izrādījās, ka neviens ķirurgs pie viņa vēl nav bijis. Metu kaunu pie malas un piezvanīju savai labai paziņai, Stradiņa slimnīcas ārstei, kura sazinājās ar ķirurģijas klīniku un noorganizēja, ka ārsts tomēr atnāk un apskata manu dzīvesbiedru. Tiklīdz to izdarīja, viņu nekavējoties operēja. Vēlāk ķirurgs, mani mierinot, pa telefonu sacīja, lai neskrienu uz slimnīcu, ka nav nekādas jēgas tur visu nakti sēdēt, lai atnākot no rīta, tad visu izstāstīšot."
Ārsts neslēpa, ka vīrieša stāvoklis esot ļoti slikts, un ka pēc vēdera dobuma atvēršanas atklājusies ļoti drūma aina. Vīrietim atklāja mezenteriālo trombozi jeb trombu vēdera asinsritē. Pacienta sieva Latvijas avīzei atklāja, ka nākamās dienas pusastoņos no rīta viņa ieradās slimnīcā pie operējošā ķirurga. "Vaicāju: kā jūtas mans dzīvesbiedrs? "Nu jau ir labi, viņš pirms pusstundas nomira," ārsts atbildēja, turēdams manu roku," atceras sieviete.
Viņa arī piebilda: "Negribu apgalvot, ka manu vīru noteikti varēja glābt, ja ārsti rīkotos operatīvi, to neviens nezina, kā situācija tad būtu pavērsusies. Tomēr pēc visa notikušā man jāatzīst, ka ir noziegums, ja medicīnu studē tādas personas, kas nemīl cilvēkus, kam medicīna nav sirds aicinājums. Tiesa, "Stradiņu" uzņemšanas nodaļa ir pārlādēta ar pacientiem, un es pieļauju, ka medicīniskais personāls vienkārši netiek ar visu šo lielo apjomu galā."
Laikraksts atklāj, ka šis nebūt nav vienīgais šāda veida gadījums: Stradiņu neatliekamās palīdzības centra vadītājs Valērijs Ratobiļskis saņem ļoti daudz sūdzību gan par to, ka pacientiem stundām jāgaida palīdzība, gan par to, ka viņi nav ārstēti nodaļā, bet pusveseli izrakstīti mājās. Tāpēc, saprotams, ka ārsts Ratobiļskis labāk redz žurnālistus ejam nekā nākam, raksta Latvijas avīze.
Tiesa, Ratobiļskis noliedz, ka akūts pacients uzņemšanas nodaļā varētu nogulēt vairākas stundas bez palīdzības sniegšanas. Viņš norāda: "Piederīgie nezina patieso informāciju, kas notiek aiz uzņemšanas nodaļas durvīm. Es neticu, ka pacients, kuram palīdzība jāsniedz nekavējoties, stundām netiek ārstēts."
Bet vienlaikus ārsts neslēpj, ka kolēģu darba slodze ir ļoti liela, pat pārcilvēcīga, tāpēc neesot jābrīnās, ka viņiem visiem ir "izdegšanas" sindroms. Bet pārstrādāšanās bieži ir cēlonis vienaldzībai. "Es apbrīnoju savus kolēģus, viņiem vajadzētu uzcelt pieminekli," atzīst centra vadītājs.