Patlaban likums ieročus iedala A, B, C un D šaujamieroču kategorijās, kā arī pneimatisko ieroču kategorijā. A kategorijas šaujamieroči, piemēram, ir automātiskie šaujamieroči, bet B kategorijā, piemēram, ieskaita atkārtotas darbības īsstobra šaujamieročus.
Ņemot vērā ES direktīvu likumprojektā pilnveidota ieroču klasifikācija atbilstoši nacionālām vajadzībām. Likumprojekts paredz D kategorijā ietvert arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kurus izmantot medībām un sportam. Šīs kategorijas ieročus ar Valsts policijas atļauju varēs iegādāties no 18 gadu vecuma.
Tāpat likumprojektā izveidota E kategorija, kurā būs ietverti gāzes ieroči un signālieroči, kurus nevar pārveidot šaušanai ar lodi vai daudzkomponentu šāviņu. Arī šos ieročus pašaizsardzībai varēs iegādāties no 18 gadu vecuma.
IeM ierosinājusi izveidot arī F kategoriju, kurā ietverti mazas enerģijas pneimatiskie ieroči. Šos šaujamos varēs izmantot treniņos un sporta sacensībās. Tāpat kā iepriekšminētos ieročus arī šos varēs iegādāties tikai pēc pilngadības sasniegšanas.
IeM skaidro, ka Latvijā šobrīd ļoti strauji kļūst populāras militārās simulācijas spēles. Minētājās spēlēs izmanto straikbola jeb airsofta ieročus, peintbola ieročus, lāzertaga ierīces, kuras iespējams iegādāties bez jebkāda vecuma ierobežojuma. Šie priekšmeti ir vizuāli līdzīgi rūpnieciski ražotiem šaujamieročiem. Ņemot vērā minēto, F kategorija likumprojektā papildināta ar peintbola, airsofta (straikbola) ieročiem un lāzertaga ierīcēm. Piemēram, airsofta ierocis ir ar gāzes spiediena spēku darbināms priekšmets šaušanai ar plastmasas vai dzelzs bumbiņām.
Likumprojekts paredz, ka 18 gadu vecumu sasniegušām personām, ir tiesības iegādāties un izmantot iepriekšminētos ieročus, tai skaitā izmantot to simulācijas spēlēs atbilstoši likuma nosacījumiem.
Portāls Diena.lv jau jūnijā rakstīja, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti valsts drošības vārdā nolēmuši iegrožot militārās simulācijas spēles. Kā portālam Diena.lv atzina ierosinājuma autors Seržants, fokuss lielākoties ir tieši uz airsofta spēli, kuras atsevišķi rīkotāji iepriekš izpelnījušies arī Drošības policijas uzmanību. Drošības policija atzina, ka šādas spēles ir potenciāls risks, tomēr uzsvēra - būtiski nošķirt hobija līmeņa spēli no piesega militārai apmācībai.
Turpmāk tiks veikta arī daudz precīzāka salūtieroču, gāzes un signālieroču reģistrēšana, lai novērstu to pārveidošanu, piemēram, par kaujas ieročiem.
Atbilstoši ES direktīvai, arī gāzes ieroči un signālieroči, kurus var pārveidot šaušanai ar lodēm, turpmāk būs uzskatāmi par šaujamieročiem un tiks pakļaujami ieroču aprites regulējumam. Pārejas periodā līdz 2023. gada 14. septembrim personām, kuras iegādājušās šos ieročus pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas Valsts policijā būs nepieciešams saņemt ieroču atļauju.
Ministrija sola meklēt risinājumus, lai ieroču atļauju izsniegšanas procedūru veidotu pēc iespējas klientiem ērtāku, neapgrūtinot ieroču īpašniekus ar liekām administratīvām procedūrām. Noteikts arī pārejas periods - līdz likuma stāšanās spēkā dienai izsniegtās beztermiņa atļaujas būs spēkā līdz 2023. gada 14. septembrim.
IeM rosina likumprojektā iekļaut terminētās ieroču atļaujas. Līdzīgi kā citās ES valstīs, turpmāk arī Latvijā ieročaglabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļauju izsniegs uz pieciem gadiem. Patlaban Latvijā tiek izsniegtas beztermiņa atļaujas. ES direktīva nosaka, ka ieroču atļaujas jāpārskata ne retāk kā reizi piecos gados.
Likumprojekts nosaka, ka ieroču komersantiem un ieroču brokeriem, kas veic komercdarbību ar A kategorijas šaujamieročiem ir izsniedzama terminēta licence uz pieciem gadiem. Tāpat rosināts, ka Valsts policijas licencēšanas komisija uz pieciem gadiem izsniedz ieroču brokera licenci komercdarījumiem ar A, B, C kategorijas medību, sporta, pašaizsardzības, kolekcijas šaujamieročiem.
Likumprojekts paredz fiziskajām un juridiskajām personām atļaut izmantot šos ieročus savā īpašumā, ja tas ir norobežots. Fiziska persona drīkstēs iegādāties maksimums desmit šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.
Patlaban likums nosaka, ka aizliegts iegādāties un realizēt šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, slēdzot distances līgumu. Likumprojektā paredzēts, ka fiziskajai vai juridiskajai personai, lai iegādātos Eiropas Savienībā A, B un C kategorijas šaujamieročus nebūs nepieciešams personīgi braukt uz citu valsti. Saņemot Valsts policijas un attiecīgās ES valsts iestādes atļauju iegādāto ieroci vai munīciju varēs saņemt ar pasta starpniecību. Attiecībā uz trešajām valstīm ir paredzēta analoģiskā kārtība.
Papildus, lai veicinātu Latvijas ieroču tirgotāju komercdarbību likumprojektā paredzēta iespēja Latvijas uzņēmumam pārsūtīt ES dalībvalsts pilsonim uz distances līguma pamata iegādātos šaujamieročus un munīciju kopā ar policijas izsniegto ieroču iegādes un ieroču pārsūtīšanas atļauju.
Likumprojektā rosināts visiem valsts drošības iestādes vadītājiem piešķirt tiesības par priekšzīmīgu dienesta vai darba pienākumu pildīšanu apbalvot darbiniekus ar personiskajiem apbalvojuma ieročiem. Patlaban tāda iespēja ir tikai Satversmes aizsardzības birojam.
Iekšlietu ministrija sagatavotais likumprojekts vēl būs jāpieņem Saeimai. Likumprojekts sagatavots, lai pārņemtu ES direktīvas prasības.
VVZ
TrollisJT
Mk