Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 2. novembris
Dzīle, Viva, Vivita

Stiepj rokas pēc programmētājiem

Jau gadiem darba devēji runā par to, ka trūkst speciālistu eksakto zinātņu jomā, un arī šogad uzņēmēji jauniešiem visvairāk iesaka studēt Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un izvēlēties informāciju tehnoloģijas (IT). Lai gan tas ir subjektīvs aicinājums, skolēni var redzēt, ko vēlas viņu potenciālie darba devēji. Ar katru gadu gan aizvien vairāk uzsvars tiek likts arī uz arodskolām - tuvākajos gados darba tirgū trūks aptuveni 30 tūkstoši cilvēku ar profesionālo izglītību.

Pieprasa to pašu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar karjeras portālu Prakse.lv ieteiktāko studiju programmu un iestāžu topu veido jau ceturto gadu. Šogad savu viedokli izteikuši 2209 darba devēji. Kā Dienai stāsta portālaPrakse.lv vadītāja vietniece Megija Krieviņa, līdzīgi kā pērn darba devēju vidū novērtētākās studiju programmas ir datorsistēmas un datorzinātnes, finanses, būvniecība, enerģētika un elektronika, uzņēmējdarbības vadīšana, tūrisms, tiesību un komunikācijas zinātne, kā arī loģistika. Tas parāda, ka šajās jomās ir grūti atrast kvalificētus speciālistus. Savukārt ieteiktākā augstskola joprojām ir RTU, kurai seko Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Biznesa augstskola Turība un Banku augstskola.

Vērojot darba tirgus attīstību, arī Ekonomikas ministrija (EM) secinājusi, ka nākotnē aizvien pieprasītāki būs informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas speciālisti, kuru deficīts pēc pāris gadiem būs 16 000 cilvēku. Tāpat darba devēji ļoti meklē darbiniekus ar vidējo profesionālo izglītību - turpmākajos gados varētu trūkt pat 30 000 šādu speciālistu. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) vēl piebilst, ka šobrīd trūkst dialoga starp darba tirgu un izglītības sistēmu, rezultātā palielinās plaisa starp to, ko vēlas darba devējs un ko absolvents spēj piedāvāt.

Jau vairākus gadus EM un citi runā arī par to, ka ir speciālistu pārprodukcija sociālajās un humanitārajās jomās, taču studentu pieplūdums šajās programmās nemazinās. Te gan jāpiebilst, ka darba devēju izveidotajā studiju programmu topā ir gan komunikācijas zinātnes, gan tiesību zinātnes un uzņēmējdarbības vadīšana, kas ir pretrunā ar iepriekš skandināto. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone Dienai to skaidro ar uzņēmumu grūtībām atrast izcilus speciālistus arī šajās jomās. Topā tas parādījies arī iepriekšējos gados. Cits faktors ir lielais sociālo zinātņu programmu piedāvājums augstskolās, kurās kvalitāte atšķiras. Darba devēji norāda tieši uz labākajām.

Visu Annas Strapcānes rakstu lasiet pirmdienas, 4.jūlija, laikrakstā Diena


Top komentāri

nejēga
n
Kas tad liek to uzsvaru uz arodskolām, vai tie paši, kas iepriekšējās likvidēja ???
et
e
http://www.boot.lv/forums/index.php?/topic/164177-kā-konkrēti-izpaužas-c-valodas-tuvums-dzelžiem/ http://calis.delfi.lv/forums/tema/18330643-tiem-kam-matematika-patik/ http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/gramatu-apskats/173514-gramatu-apskats-kerola-vordermane-programmesana-skoleniem.htm un googlē paskatamies, cik horvāti ir satulkojuši materiālu, skat - C programski jezik palasam pie viena - cik C valodas materiālu latviski ir?
s
s
IT ne jau kodēšana ir vajadzīga.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas