"Es nedomāju, ka tas grauj tiesas prestižu, jo, pirmkārt, ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu, nevaram teikt, ka cilvēks ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu. To var pateikt tikai tiesa. Otrkārt, ja arī nodarījums ir bijis, tas nav bijis tiesneša amatā, tas ir Saeimas amatā, turklāt Saeima, izvirzot tiesneša kandidātus, skatās no viņiem zināmajiem labākos juristus," uzsvēra Kūtris.
Viņš uzskata, ka patlaban visam tālāk jānorisinās likumā noteiktajā kārtībā "un tad arī redzēsim".
Visticamāk, nākamnedēļ Satversmes tiesas tiesneši lems par tālāko rīcību. "Tiesas sēde būs, tajā mēs uzklausīsim viņas viedokli, un tad arī lems tiesneši," viņš piebilda.
Satversmes tiesas likums noteic, ka kriminālvajāšanas sākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi nav pieļaujama bez ST piekrišanas. Šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.
Ņemot vērā tiesneša kriminālprocesuālo imunitāti, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers procesa virzītāja ierosinājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci nosūtījis Valsts prezidentam Andrim Bērziņam virzīšanai izskatīšanai pēc piekritības Saeimā atbilstoši Saeimas Kārtības rullī noteiktajai kārtībai.
Ierosinājums nosūtīts arī Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim.
Jūnijā Satversmes tiesas tiesneši akceptēja Muižnieces lūgumu apturēt viņas pilnvaras uz Ģenerālprokuratūras sāktā kriminālprocesa izmeklēšanas laiku.