Sprūds tiesai iesniedza Gridņeva notariāli apstiprinātu liecību, kurā Grigņevs paudis apņēmību arī ierasties tiesā, kā arī nepieciešamības gadījumā iziet poligrāfa testu.
Šajā liecībā Gridņevs norādījis, ka 2018.gada vasarā viņam zvanījis Jurašs, kurš norādījis, ka viņiem ir nepieciešams satikties. Kamēr Jurašs bijis ceļā, Gridņevs noskaidrojis, ka Jurašs ir Rīgas domes deputāts. Ierodoties pie Gridņeva, Jurašs uzrādījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vizītkarti, kaut gan jau labu laiku tajā nestrādāja. Šī vizītkarte arī ir pievienota Gridņeva sniegtajām liecībām.
Sarunas laikā Jurašs Gridņevam esot izpaudis dažādu informāciju, kas saistīta ar kriminālprocesu pret Sprūdu, tostarp tādu, kas publiski nav pieejama. Jurašs arī esot sacījis, ka "Sprūds sēdēs, nav ko viņam palīdzēt". Tāpat viņš esot norādījis, ka nevajagot liecināt Sprūdam labvēlīgi, jo tādā gadījumā Gridņeva sievai lietā statuss mainītos no liecinieces uz aizdomās turēto.
Apmēram 20 minūtes pēc šīs sarunas Gridņevam esot zvanījis Cinkmanis, kurš aicinājis satikties un liecināt šajā kriminālprocesā.
Sarunā ar aģentūru LETA pats Jurašs norādīja, ka nemaz nav pazīstams ar Cinkmani, kā arī nav ar prokuroru runājis, tādēļ viņam ir dīvaini dzirdēt, ka viņš būtu ietekmējis kādu liecinieku.
Jurašs gan nenoliedza, ka ir ticies ar Gridņevu, taču saruna ir bijusi par viņa saimniecisko darbību. Deputāts piebilda, ka sarunas gaitā ir pieskārušies jautājumam par Sprūda kriminālprocesu, taču nav notikuši jebkādi ietekmēšanas mēģinājumi no viņa puses.
Tiesas sēdes gaitā Sprūds arī iesniedza vēl vienu notariāli apstiprinātu liecību, kuru sniegusi kāda bijusī Maksātnespējas administrācijas (MNA) (tagad - Maksātnespējas kontroles dienests), kurā viņa liecināja, ka pie viņas jau 2016.gadā vērsās Cinkmanis, kurš lūdzis, lai MNA sagatavotu negatīvus vērtējumus par Sprūdu.
Tiesas sēdē atklājās, ka Sprūds ar šo informāciju jau bija vērsies prokuratūrā, taču viņa iesniegums noraidīts. Sprūdsšo prokuratūras lēmumu gribēja pārsūdzēt, taču pirms viņš to paspēja, lieta tika nodota tiesai.
Šīs liecības Sprūds tiesai iesniedza kā daļu no pamatojuma, kādēļ viņš izteica neuzticību prokuroram Cinkmanim.
Savā pieteikumā Sprūds arī norādīja, ka, viņa ieskatā, Cinkmanam ir personīga nepatika pret Sprūdu un viņš vēlas uz šīs lietas pamata "uzbūvēt karjeru". Daļa no citu apsūdzēto aizstāvjiem arī pievienojās Sprūda un viņa advokātu nostājai, taču citi aizstāvji norādīja, ka nav skaidri saskatāms interešu konflikts, kas būtu par pamatu neuzticības izteikšanai prokuroram.
Pats Cinkmanis tiesai skaidroja, ka viņš uzskata, ka Sprūda izteiktie pārmetumi nav pamatoti, un uzsvēra, ka par daļu no šiem pārmetumiem viņš jau ir sniedzis paskaidrojumus pirmstiesas izmeklēšanas laikā.
Tiesa savu lēmumu par Sprūda izteikto neuzticības lūgumu izteiks 29.janvārī plkst.9.
Tiesa šodien lietu nesāka skatīt pēc būtības, jo tiesas sēdes gaitā apsūdzētie un viņu pārstāvji tiesai norādīja, ka prokuratūra nav izsniegusi apsūdzētajam Īrijas pilsonim Timotijam Džozefam Kellijam un apsūdzētajam Vjačeslavam Holminam pārtulkotus lēmumus par lietas nodošanu tiesai, kā arī līdz galam nav pabeigta lietas materiālu tulkošana, tādējādi traucējot aizstāvības veidošanu.
Tāpat aizstāvji vērsa tiesas uzmanību uz vairākiem lietas trūkumiem, tostarp aicinot tiesnesi nodot lietu atpakaļ uz prokuratūru trūkumu novēršanai. Tiesnesis gan norādīja, ka viņam šādu tiesību patlaban nav, tādēļ lietas trūkumi tiks novērsti tiesas procesa gaitā.
Lietas prokurori Cinkmanis un Zane Pavāre tiesai skaidroja, ka lietas materiāli tiek tulkoti. Savukārt Džozefam Kellijam šodien jau nodots iztulkots lēmums par lietas nodošanu tiesai, turpretim Holmina lēmums vēl tiek tulkots. Šo aizkavēšanos valsts apsūdzības uzturētāji skaidroja ar ierobežotajiem tulku resursiem, kā arī lietas apjomu.
Lai nodrošinātu visu lietas materiālu iztulkošanu, kā arī visu lietas dalībnieku klātbūtni, nākamā tiesas sēde, kurā, iespējams, lietu varētu sākt skatīt pēc būtības, notiks 31.maijā plkst.9.
Kā ziņots, prokuratūra pērn novembra beigās nodeva tiesai krimināllietu, kurā par dažādiem noziegumiem apsūdzēts Sprūds un vēl desmit personas. Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā.
Prokuratūra līdz šim par apsūdzības būtību komentārus nav sniegusi, taču aģentūrai LETA zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.
Jau ziņots, ka šajā krimināllietā bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms apsūdzēts par nolaidību.
Finansists Jorens Raitums, kurš iesaistīts arī citās krimināllietās, apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā, bet uzņēmējs Guntars Slišāns apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Īrijas pilsonis un uzņēmējs Timotijs Kellijs apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Tāpat lietā apsūdzēts kādreizējais Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs un maksātnespējas administrators Aigars Lūsis, bijusī Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Diāna Mašina, kura savulaik tika notiesāta par nelikumīga lēmuma taisīšanu. Apsūdzēts arī Oskars Ercens, kurš savulaik bijis Sprūda darbinieks un "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesa laikā ir rīkojies viņa vārdā kā pilnvarnieks. Tiesas priekšā stāsies arī uzņēmējs Vjačeslavs Holmins un Sprūda dzīvesbiedre, bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe.
Iepriekš tiesībsargājošās iestādes sāka kriminālprocesus par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos un iespējamām nelikumībām "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā. Kriminālprocesi tagad apvienoti vienā lietā.
2018.gada janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt "Trasta komercbankas" kreditoru naudu.
Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.
2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.
Sprūdu Valsts policija aizturēja 2017.gada jūnijā. Sprūdu atbrīvoja 2018.gada februārī pēc tam, kad tiesa viņam noteica pusmiljona eiro lielu drošības naudu. Šī ir lielākā drošības naudas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē un to oficiāli samaksāja viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds.
jā, bet
plašas iespējas
morda