Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" Sprindžuks akcentēja, ka ar steigu jārisina Rīgas attīstības plāna jautājums, ko varētu darīt, grozot Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu. Par šo jautājumu koalīcija varētu runāt jau šodien sēdē.
Grozījumu virzīšana un izskatīšana varētu prasīt divus mēnešus.
Grozījumi pieļautu divus atvērtus plānojumus, un šis būtu ātrākais risinājums, kā radušos situāciju atrisināt. "Galvenais ir atbloķēt Rīgu, lai tajā varētu ienākt investīcijas. Tas nav normāli, kad ekonomikas motors stāv tikai tāpēc, ka divi politiķi saplēsās," līdzšinējā ministra un Rīgas domes vadības strīdu raksturoja Sprindžuks.
Politiķis arī uzskata, ka esošajā normatīvajā regulējumā Latvijā kļūda ir tas, pašvaldību lietu ministrs var apturēt saistošos noteikumus vai atcelt kādu amatpersonu. Sprindžuka ieskatā tas ir nesamērīgi. Viņaprāt, pareizāk būtu, ka tiesiskus jautājumus risina tiesa, kurā notiek pušu sacensība.
"Gadījums ar Rīgu liecina par iespējamu politisko angažētību, vēlmi parādīt, kuram ir garāka pātadziņa, bet no tā cieš visa valsts," teica ministrs, piebilstot, ka Saeimai būtu jāpārskata, vai šādas tiesības ministram ir pamatotas, vairāk uzticoties pašvaldībām un to vadībai.
Kā ziņots, Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu, kurā Rīgas dome apstrīd iepriekšējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) lēmumu apturēt Rīgas attīstības plānu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, iepriekš preses konferencē informēja toreizējais ministrs Plešs.
Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica toreizējais ministrs.
Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.
Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.
Ministrijas eksperti konstatējuši būtiskus trūkumus Rīgas brīvostas teritorijā Spilvē, teritorijā starp Hapaka grāvi un Daugavgrīvas ielu, kā arī Kundziņsalas ziemeļu daļā, kur noteikts zonējums, kas ievērojami apgrūtinās ne tikai Rīgas brīvostas teritorijas attīstību, bet arī Rīgas un Latvijas ekonomikas attīstību kopumā. Pret to Rīgas domei iebildusi arī Ekonomikas un Satiksmes ministrija.
Rīgas teritorijas plānojumā vietām samazināts pieļaujamā trokšņa līmenis. Tie ir atbalstāmi centieni noteikt stingrākus vides kvalitātes rādītājus, taču, kā atzīmē VARAM, tam neseko pamatots pasākumu kopums, kas ļautu to realizēt, turklāt tie nav īstenojami, neizvērtējot un nesalāgojot lietderības un samērīguma apsvērumus.
Kā nesamērīgu soli Plešs atzīmēja lēmumu par azartspēļu aizliegšanu visā Rīgā, nevis nosakot atsevišķas teritorijas, kā to paredzot likums.
Toreizējais ministrs skaidroja, ka pašvaldība nav noteikusi konkrētas teritorijas, kurās azartspēles rīkot nedrīkst, bet aizliegusi tās visā pilsētas teritorijā. Turklāt neesot izvērtēta azartspēļu ietekme uz konkrētām teritorijām.
Savukārt pašvaldība informēja, ka konstatējusi virkni pretrunu, kas norāda, ka VARAM plāna izstrādes procesā nav pienācīgi pildījusi savus uzdevumus.
Domes ieskatā neesot pieļaujams, ka brīdī, kad plānojums ir stājies spēkā, ministrija sāk paust iebildumus, kas nav izskanējuši iepriekš.
Pašvaldības ieskatā, tādējādi faktiski tikušas apstrīdētas pašvaldības tiesības patstāvīgi veikt plānojuma izstrādes procesu. Normatīvais regulējums neparedzot ministram tiesības izvērtēt teritorijas plānojuma risinājumus, bet tikai konstatēt, vai ir pieļauti izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām.
Šāda rīcība būtiski aizskarot Rīgas iedzīvotāju un uzņēmēju intereses un, ņemot vērā galvaspilsētas statusu - arī valsts intereses.