Eksperti prognozē, ka Latvijā audzētu labu un kvalitatīvu sēklas un galda kartupeļu uz pavasara pusi pietrūks. Priecāties par labu ražu šogad varēja agro kartupeļu šķirņu audzētāji, kuri ražu vāca pirms Jāņiem.
Vēsais laiks jūnijā un pēc tam jūlija karstums un sausums ietekmēja kartupeļu stādījumus lielākajā daļā Latvijas. Vidēji agrīno kartupeļu šķirņu stādījumi cieta visvairāk, jo vasaras sausuma periods sakrita ar aktīvo bumbuļu veidošanās posmu, to augšana apstājās, pašās kritiskākajās vietās sākās lakstu atmiršana.
Kontrolrakumos novērots, ka bumbuļu aizmetņu ir daudz, bet tie ir sīki. Normāli mitruma apstākļi iestājās tikai augusta otrajā pusē, tad atjaunojās arī bumbuļu augšana.
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils atzīmē - lai arī septembra pirmā puse nodrošināja labus kartupeļu novākšanas apstākļus, tomēr lielo platību audzētāji nepaspēja visas platības novākt.
"Septembra pēdējā dekāde atnesa vēsu un mitru laiku, kas palielināja kartupeļu novākšanas risku - tie vairāk pakļauti mehāniskiem bojājumiem, atrašanās pārmitrā un vēsā augsnē var pastiprināti izraisīt lakstu puves ierosinātāju nonākšanu uz bumbuļiem, izraisot bumbuļu pūšanu, it sevišķi, ja fungicīdu veiktie smidzinājumi nav bijuši pietiekoši un pareizā laikā," skaidro Narvils.
Nelabvēlīgie laika apstākļi novākšanas perioda beigu posmā var atstāt ietekmi ne tikai uz ražas uzglabāšanās spēju, bet ietekmēt kartupeļu novākšanu vispār, it sevišķi smagāka mehāniskā sastāva augsnēs. Kartupeļu bumbuļu ilgstoša atrašanās pārmitrā augsnē var izraisīt arī to smakšanu, kas ļoti nelabvēlīgi ietekmēs to uzglabāšanos.
Tie zemnieki, kuri piegādā kartupeļus tūlītējai pārstrādei, laika apstākļu radītās sekas izjutīs mazāk. Toties kartupeļi, kas būs jāuzglabā ilgstoši, var bojāties, tādējādi uz pavasara pusi vietējo kartupeļu var pietrūkt.