Uz diskusiju ministrs bija aicinājis 19 pārstāvjus no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA), Latvijas Pašvaldības savienības (LPS), Latvijas Pedagogu domes, Latvijas Darba devēju konfederācijas, UNESCO Latvijas nacionālās komisijas, Providus, Sorosa fonda - Latvija, Latvijas vecāku apvienības Visi, vecāku iniciatīvas grupas Nauda seko bērnam, biedrības Vecāki par izglītību, programmas Iespējamā misija, Radošuma pils, kā arī vecāku padomes pārstāvi no Lielvārdes.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente un Ogres 1.vidusskolas direktore Ineta Tamane norādīja, ka patlaban sākumskolā mācību saturs ir pārblīvēts un sarežģīts, piemēram, latviešu gramatikā viena un tā pati tēma tiek mācīta, 3., 5., un 6.klasē, lai gan jaunākajās klasēs to varētu arī nemācīt, jo tas vēl ir par sarežģītu. Viņa atbalstīja Latvijas Pedagogu domes valdes priekšsēdētājs Andreja Mūrnieka priekšlikumu integrēt interešu izglītības programmas vispārējās izglītības programmās, kas ļautu dažādot skolēna mācību dienu. Rīta cēlienā skolēni varētu apgūt tos mācību priekšmetus, kur ir jāiemācās akadēmiskās zināšanas, bet dienas otrajā daļā skolēni varētu darboties praktiskāk.
Tamane uzsvēra, ka skolēniem ir par maz sporta nodarbību un būtu nepieciešams domāt, kā to skaitu palielināt. Viņa ieteica ministrijai rast iespēju nodrošināt skolotāja palīgus sākumskolas klasēs, jo skolēnu attīstības līmenis ir ļoti atšķirīgs un skolotājs viens pats nespēj rast individuālu pieeju visiem skolēniem. Tāpat jaunākajās klasēs būtu nepieciešams arī psihologs, logopēds, sociālais pedagogs, kas profesionāli noteiktu katra bērna problēmas un rastu tām risinājumu.
LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere aicināja izglītības sistēmu skatīt pēctecībā, sākot jau no pirmsskolas. "Ir jāizvērtē saturs, materiāli tehniskā bāze tā īstenošanai, lai nav tā, ka jāsāk īstenot jaunais saturs, bet metodiskie līdzekļi atnāk pēc vairākiem mēnešiem. Latvijā ir ļoti daudz radošu un talantīgu skolotāju, kuru iniciatīvu nedrīkst apslāpēt ar birokrātiskām prasībām, bet tā vietā skolotājam ir jāsniedz metodisks atbalsts," rosināja Bašķere.
Runājot par nepieciešamību pagarināt mācību gadu, Latvijas vecāku apvienības Visi Latgales koordinators Andrejs Zagorskis stāstīja, ka viņš aptaujājis lauku bērnu vecākus, kuri teikuši, ka viņu bērni vasarā ir nodarbināti lauku darbos, vecāko klašu skolēni vasarā dodas peļņā uz ārvalstīm. Sarežģītāka situācija ir pilsētās dzīvojošajiem skolēniem, kuru vecākiem ir grūti rast iespējas lietderīgi nodarbināt bērnus. "Skolēniem vasarā varētu organizēt mācību ekskursijas, kas ir ļoti nepieciešamas, taču to nevar izdarīt, jo visiem vecākiem nav naudas, lai saviem bērniem tās varētu apmaksāt. Tāpat tik ļoti nepieciešamajām sporta nodarbībām vecākiem nav līdzekļu. Varbūt finansējumu šādiem mērķiem varētu paredzēt no valsts budžeta," ieteica Zagorskis.
Arī viņš atzina, ka skolēni nogurst no sarežģītā mācību satura, kā rezultātā viņiem zūd interese par mācībām un viņi sāk kavēt stundas. Zagorskis atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem bija diskusija par to, ka nevajadzētu vērtēt ar ballēm skolēnu sasniegumus sportā, mūzikā, vizuālajā mākslā, kur viņu sniegums ir atkarīgs no talanta.
Druvas vidusskolas direktora vietniece mācību darbā un Saldus novada deputāte Ilze Kļava atzina, ka Saldus novadā skolēnu skaits ir samazinājies uz pusi, bet skolu skaits ir palicis tāds pats, tādēļ tās ir pustukšas. Skolas cīnās par vieniem un tiem pašiem bērniem un nespēj sadarboties, bet skolotāji strādā vairākās skolās, lai varētu nopelnīt algu. Viņa sacīja, ka Saldus novada deputāti neuzdrošinās slēgt skolas, lai gan šādas rīcības nepieciešamību atzīst arī paši skolotāji. Patlaban viņi dzīvo stresā un neziņā, vai skola pastāvēs vai nē.
Citāds viedoklis bija Latvijas Pašvaldību savienības padomniecei izglītības un kultūras jautājumos Olgai Kokānei, kura vērsa uzmanību uz to, ka skolu optimizācijas rezultātā valstī būs vietas, kur viena skola no otras paliks 100 kilometru rādiusā, tādēļ būs grūti nodrošināt skolas pieejamību.
Vecāku organizāciju pārstāvji aicināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbiniekus domāt par piemērotu vidi un atbilstošām mācību metodēm sākumskolas vecuma bērniem. Viņi pauda nostāju, ka nevajadzētu sešus gadus vecus bērnus sūtīt uz skolu, kur vide nav piemērota šī vecuma bērniem.
Biedrības Sorosa fonds - Latvija iniciatīvas Pārmaiņu iespēja skolām vadītāja Aija Tūna sacīja, ka Latvijā ir veiksmīgi īstenoti vairāki projekti, ir iegūta pieredze, ir veiksmes stāsti, taču tie pēc tam netiek iestrādāti izglītības politikā. "Beidzas projekts - un beidzas arī idejas, tiek rakstīts nākamais projekts, un atkal viss sākas no jauna, bez pēctecības, lai gan šo pieredzi varētu veiksmīgi izmantot, jo ir tik daudz piemēru, kur pirmsskolas un sākumskolas veiksmīgi sadarbojas," sacīja Tūna.
IZM Profesionālās izglītības un augstākās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča aktualizēja nepieciešamību vienoties par izglītības kvalitātes definīciju, noteikt izmērāmus indikatorus, pēc kuriem visi vienādi varētu saprast, kāda izglītība ir kvalitatīva.
Ministrs šādas diskusijas organizēs reizi mēnesī, un līdz janvārim viņš katru sociālo partneri lūdza rūpīgi izvērtēt un nākt klajā ar priekšlikumiem, no kā izglītības sistēmā vajadzētu atteikties.
Nākamā plašākā diskusija plānota 2012.gada sākumā ar novadu un republikas pilsētu izglītības pārvalžu vadītājiem. Turklāt iecerēto reformu publiskai apspriešanai, komentāriem, ierosinājumiem un kritikai tiek pārveidota interneta platforma scenariji.lv. Interneta vietnē paredzēts publicēt argumentus, viedokļus un intervijas par nepieciešamajām reformām visā izglītības sistēmā.
Iecerētas arī regulāras publiskas ministra diskusijas ar izglītības darbiniekiem, sociālajiem partneriem un ekspertiem, kas tiks publiskotas video formātā. Ik nedēļu ministra video blogā tiks atspoguļota plānotā darba kārtība, kā arī citi jaunumi saistībā ar ministra aktivitātēm.