FM uzsvēra, ka tiltu un ceļu uzturēšanas darbi nav neparedzēti gadījumi, tādēļ šāds finansējums jāplāno ministrijas ikgadējā budžetā. Savukārt satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) uzsvēra, ka ceļu sakārtošana ir ilgtermiņa prioritāte, par ko tiks lemts arī nākamo gadu budžeta kontekstā.
Valdība uzdeva SM sagatavot vēl detalizētāku informāciju par nepieciešamajiem līdzekļiem un darbiem, kas jāveic patlaban neizbraucamajos ceļa posmos un uz bīstamajiem tiltiem, un saskaņot to ar FM. Jautājums atkārtoti tiks skatīts pēc divām līdz trīs nedēļām.
SM prasīja valdībai papildu sešus miljonus eiro, lai vēl šogad veiktu neatliekamus tiltu un vietējo autoceļu ar sabrukušu segumu uzturēšanas darbus. Pusi no summas bija paredzēts izlietot valsts vietējo autoceļu ar grants segumu ikdienas uzturēšanai, bet otru pusi - tiltu uzturēšanai. Tāpat SM prasīja vēl 1,9 miljonus eiro, lai šogad laicīgi sāktu vairāku tiltu atjaunošanu.
SM norādīja, ka papildu līdzekļi ļaus uzlabot vietējo autoceļu seguma stāvokli, atjaunot ūdens atvadi no ceļiem un veikt tiltu ārkārtas uzturēšanas darbus, novēršot ekspluatācijas laikā radušos bojājumus un defektus, atjaunojot vai nomainot atsevišķus tiltu konstruktīvos elementus.
VAS Latvijas Valsts ceļi veiktie valsts autoceļu ikgadējās apsekošanas rezultāti apliecina, ka kopumā valsts autoceļu stāvoklis katru gadu turpina pasliktināties. Pēc 2013. gada atskaites datiem par valsts autoceļu segumu tehnisko stāvokli - 44% no valsts autoceļiem ar asfaltēto segumu ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī, bet 42% no valsts autoceļiem ar grants segumu ir sliktā stāvoklī. Savukārt tiltu ikgadējo un galveno inspekciju datu apstrādes rezultāti liecina, ka vairāk nekā pusei no 945 SM īpašumā esošo valsts autoceļu tiltu tehniskais stāvoklis vērtējams kā slikts un ļoti slikts, bet 54 tiltiem ir ieviesti dažādi ierobežojumi.