Es noliku uz galda savu medicīnisko grāmatiņu. Viņa, kā īsta sieviete, spēja darīt divus darbus reizē. Paralēli sarunai aizpildīja manu grāmatiņu ar trim zīmogiem un parakstu. Tad pārtrauca sarunu un pajautāja, vai man ir kādas sūdzības. Atbildēju noliedzoši. Uz to daktere norādīja, ka man jāsamaksā kasē 15 eiro par pakalpojumu, un atvadījās ar labi padarīta darba sajūtu."
Šāds ir Ilzes stāsts, kura patlaban ir vīlusies sistēmā. Viņa nav vienīgā - par formālu attieksmi darbinieku obligātajās veselības pārbaudēs ir dzirdēts daudz. Ir gan arī gadījumi, kad ārsts ir ieinteresēts veikt kvalitatīvu veselības pārbaudi, taču problēma ir pacienta nevēlēšanās atklāt savu patieso veselības stāvokli. Visbiežāk šādos gadījumos darbiniekam, kurš nosūtīts veikt obligāto veselības pārbaudi, ir bail zaudēt darbu, ja atklāsies problēmas. To apstiprina arī arodārsti, norādot, ka cilvēki nereti ir spiesti melot - to darot gan paši ārsti un medmāsas, gan uzņēmumu darbinieki.
2009. gadā dabīgā nāvē savā darba vietā mira 30 cilvēku, bet pērn jau 37, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) statistika. Arī cilvēku vecums nav bijis liels - vidēji 53 gadi. VDI pārstāve Linda Matisāne Dienai skaidro, ka iemeslu tam var būt daudz, tomēr viens no tiem - darbinieki bieži vien nav patiesi un apzināti slēpj savas veselības problēmas. Savukārt pārbaudes nav tik kompleksas, lai atklātu visas problēmas - ārsts vadās tikai pēc viņa rīcībā esošās informācijas, tāpēc nevar rekomendēt, piemēram, vieglākus darba apstākļus. Rezultātā darba devējs turpinās darbinieku nodarbināt uz pilnu slodzi, un kādā brīdī var nonākt pie situācijas, kad cilvēkam kļūst slikti un iestājas dabīgā nāve vecumā, kad par to vispār nevajadzētu runāt.
Par to, ka darbinieki slēpj savu patieso veselības stāvokli, nešaubās arī Latvijas Arodslimību ārstu asociācijas prezidente Maija Eglīte. Viņa uzskata, ka cilvēki to ir spiesti darīt. "Cilvēki baidās zaudēt darbu, jo citu darba vietu atrast nespēs. Viņi ies un teiks, ka ir veseli. Visi melo - ārsti, medmāsas, uzņēmumu darbinieki - visi grib strādāt," Dienai komentēja Eglīte. Agrāk situācija bijusi vienkāršāka - ja cilvēkam veselības pārbaudē konstatēja kādas problēmas, viņu pārcēla uz citu darbu, kur darba apstākļi ir saudzējošāki, bet tagad tā vairs nenotiek, jo nav darba vietu. Rezultātā - ja ārsts uzraksta, ka attiecīgais darbinieks var strādāt esošajā darba vietā, bet nepieciešams novērst kaitīgos faktorus, darba devējs atbild, ka tas nav iespējams, un darbinieks zaudē darbu
Plašāk lasiet Annas Bērziņas rakstā Slimo, melo un strādā, kamēr krīt trešdienas, 9.jūlija, laikraksta Diena 5.lpp.!