Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs Dienai norādīja, ka sekas būs mazāk izārstētu pacientu. Tāpat palielināsies pacientu rindas un gaidīšanas laiks uz ārstniecības pakalpojumiem. Arī viņš norādīja - nav normāli, ka katru gadu gada vidū nākas prasīt papildu līdzekļus, bet šāda situācija izveidojas, jo, plānojot budžetu rudenī, netiek uzreiz piešķirta nepieciešamā summa. Piemēram, tarifs, ko valsts ārstniecības iestādēm maksā par viena pacienta ārstēšanu, ir gandrīz par pusi zemāks nekā faktiskās izmaksas. Līdz ar to lēmums jautājumu atlikt līdz augustam parāda valdības attieksmi. Rezultātā pat tad, ja līdzekļus piešķirs rudenī, slimnīcām būs ļoti sarežģīti tos strukturēti apgūt.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits Dienai gan atzina - lai gan uz papildu līdzekļiem skatījās ar cerībām, tomēr ar tiem nerēķinājās. Līdz ar to pacientu aprūpi tas būtiski neietekmēs, drīzāk pagaidām varētu nenotikt slimnīcas tālāka attīstība. Būtisks gan esot jautājums par pacientu līdzmaksājumiem, kas ir vieni no lielākajiem Eiropā. Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas finanšu direktors Kārlis Smilga sacīja, ka ar cerībām raudzījās uz ministrijas iniciatīvu samazināt pacientu līdzmaksājumus. Tomēr tagad šīs iniciatīvas atlikšana turpinās radīt finanšu slogu slimnīcai, un tai nāksies pildīt parāda piedziņas funkciju.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 7.maija, avīzē Diena!