Viņš norādīja, ka gaisa telpas slēgšana ir standarta procedūra, kas tiek veikta, kad par to informē militāristi. Taču, pēc Gorodcova teiktā, šāda veida aktivitātes līdz šim Latvijā neesot bijušas.
Tiesa, CAA sarunu laikā ar Krievijas pusi ir izdevies mainīt šaušanai paredzētās zonas atrašanās koordinātes, jo sākotnēji plānotajā zona bija izvietota aktīvā gaisa satiksmes krustpunktā, atzīmēja Gorodcovs.
Lūgts komentēt, kādu ietekmi Krievijas Jūras spēku raķešu izmēģinājumu dēļ slēgtā gaisa satiksme varētu atstāt uz pasažieru aviopārvadājumiem, Gorodcovs teica, ka to patlaban vēl nevar prognozēt. Taču ir skaidrs, ka konkrētajai zonai būs jālido apkārt.
Par ietekmi informāciju varēs sniegt Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošā Latvijas gaisa satiksme, piebilda Gorodcovs.
Kā vēstīts, Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs ir informējis Latviju, ka Krievijas Jūras spēki laika posmā no 4.aprīļa līdz 6.aprīlim virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā plānot veikt raķešu šaušanas pārbaudi.
Pārbaudes minētajās dienās notiks no plkst.6 līdz 8. Krievijas puse aicinājusi Latviju šajā laika posmā slēgt gaisa telpu 18 kilometru augstumā raķešu šaušanai paredzētajā zonā aptuveni 40 kilometrus no Latvijas krasta līnijas.
Aizsardzības ministrija (AM) ir izsaukusi Krievijas militāro, gaisa un jūras spēku atašeju Latvijā pulkvedi Andreju Lobovu un paudusi neapmierinātību par esošo situāciju, norādot, ka neraugoties uz to, ka starptautiskie līgumi Krievijai neliedz šajā teritorijā rīkot šādas mācības, tās rīcība ir izaicinoša un drīzāk uzskatāma par spēka demonstrēšanu. Tāpat šādas mācības var apdraudēt civilo kuģu un gaisa kuģu satiksmi virs Baltijas jūras.
AM ir informējusi Krievijas militāro atašeju, ka Baltijas jūrai ir būtiska nozīme komerciālo darbību veikšanai. Noteiktas teritorijas ierobežošana vismaz 36 stundu garumā ne tikai kaitētu ekonomisko aktivitāšu veikšanai, bet arī palielinātu negadījumu risku.
Nacionālie bruņotie spēki sekos līdzi šo mācību norisei un arī turpmāk veiks pastiprinātu valsts robežu novērošanu.
Kas vispār
Ivans