Ābrama norādīja, ka virzība uz likuma atcelšanu lielā mērā balstījās uz Valsts drošības dienesta atzinuma, ka nav nekādu drošības bažu par dabasgāzes piegādēm Latvijai. Savukārt pēc informācijas saņemšanas par to, ka ticis bojāts Igauniju un Somiju savienojošais gāzesvads, sagatavots lūgums likumprojektu šodien vēl konceptuāli neskatīt, lai vēlreiz izvērtētu situāciju.
Tikmēr opozīcijas deputāts Edvards Smiltēns (AS) šodien sēdē uzsvēra, ka Tautsaimniecības komisija nemaz neesot lēmusi par likumprojekta atsaukšanu no ceturtdienas sēdes darba kārtības.
Saistībā ar to, ka Ābrama komisijas vārdā parakstījusi šādu rosinājumu, Smiltēns to pielīdzināja Saeimā pirms vairāk nekā desmit gadiem notikušajai manipulācijai ar citas Saeimas komisijas lēmumu. Politiķis atgādināja, ka tā laika Juridiskās komisijas vadītāja par šo rīcību tika notiesāta.
Savukārt Ābrama debatēs strikti noraidīja šos Smiltēna pārmetumus kā nepatiesus. Politiķe uzsvēra, ka tas nav viņas vienpersonisks lēmums, bet klāt bijuši arī kolēģi no opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības, kad Ābrama prasījusi, vai nav iebildumu, ka likumprojektu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli atsauc no šodienas komisijas sēdes un pārceļ uz citu sēdi.
Komisijas vadītāja skaidroja - ja neviens iebildumus neizsaka, tad lēmums ir pieņemts. "Tas nav nekāds falsificējums, viltojums. (..) Protams, ja gribat kasīties, piekasīties jūs atradīsiet jebkādā veidā," izteicās Ābrama. Politiķe uzsvēra, ka nav noticis nekāds krimināltiesisks pārkāpums un ka Smiltēns ar saviem pārmetumiem "smagi pāršāvis pār strīpu".
Smiltēns savukārt ir apņēmies prasīt komisijas darba protokolus un audio stenogrammas par pieņemto lēmumu. AS politiķis arī saskata mēģinājumu šo situāciju no Ābaramas puses "labot jeb drīzāk noslēpt", šorīt attālināti sasaucot Tautsaimniecības komisijas sēdi, kas beigusies "ar balsojumu seši pret seši".
Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicināja Saeimas sēdē konceptuāli vēl neskatīt likumprojektu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla likuma atcelšanu.
Otrdien Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalstīja likumprojekta par Skultes LNG termināla likuma atcelšanu virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Vēlāk dienas gaitā parādījās informācija, ka, visticamāk, ārēju darbību rezultātā ir ticis bojāts Igauniju un Somiju savienojošais gāzesvads "Balticconnector", kas atrodas Somu līcī.
Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering" un "Gasgrid Finland" slēdza "Balticconnector" naktī uz svētdienu, jo tika novērota spiediena krišanās cauruļvadā, kas liecina par iespējamu gāzes noplūdi. Tāpat konstatēti bojājumi abas valstis savienojošajā komunikāciju kabelī.
Saskaņā ar līdz šim pieejamo informāciju bojājums gāzesvadā "Balticconnector" nevarēja rasties tā normālas darbības rezultātā vai normāla spiediena krituma dēļ, otrdien paziņoja Somijas premjerministrs Peteri Orpo.
Somijas prezidents Sauli Nīniste sacīja, ka noplūdi, iespējams, izraisījis "ārējs" elements. Arī Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Tsahkna un aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs otrdien paziņoja, ka bojājums ir mehānisks un cilvēka izraisīts.
Noplūdes izmeklēšanu vada Somijas Centrālā kriminālpolicija, kas ir paziņojusi, ka cauruļvads ir bojāts tīši.
"Balticconnector" starp Paldiskiem un Inko ir 77 kilometru garš.
LETA jau ziņoja, ka pērn septembrī Saeima pieņēma likumu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim. Šogad valdība noraidīja LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.
Likumprojektu par minētā likuma atcelšanu iesnieguši deputāti Andris Šuvajevs (P), Mairita Lūse (P), Simanovska, Atis Labucis (JV), Jānis Patmalnieks (JV), Raimonds Čudars (JV), Harijs Rokpelnis (ZZS), Augusts Brigmanis (ZZS) un Didzis Zemmers (ZZS).