Izglītības kvalitāte ir visu izglītības sistēmā iesaistīto dalībnieku galvenais uzdevums, taču veids un izpratne, kā to panākt, katrai iesaistītajai pusei ir atšķirīga. Tas attiecas arī uz birokrātiju, kas nemazinās un apgrūtina ar liekiem "papīriem" izglītības iestāžu vadītājus. Viens no tādiem ir ikgadējais pašvērtējuma ziņojums, ko pieprasa Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), bet skolu direktori uzskata par lieku balastu. Un tas nav vienīgais pārmetums, kas tiek vērsts dienesta virzienā.
Klupšanas akmens
Izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēma tika izveidota 2002. gadā, balstoties uz Skotijas paraugu. Ar gadiem tas pilnveidots un piemērots Latvijas situācijai, un par to 2016. gadā saņemts pozitīvs OECD audita vērtējums, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uzsvēra IKVD vadītāja Inita Juhņēviča, piebilstot, ka dienesta funkcijas un darbības veidi ir noteikti Izglītības likumā: tie ir monitorings, tiesiskuma un kvalitātes kontrole un kvalitātes nodrošināšana. Lai pārliecinātos par to un sniegtu atbalstu izglītības iestādēm un pašvaldībām, ik gadu dienesta darbinieki apmeklē ap 100 skolu.
Šobrīd dienesta redzeslokā ir arī pāreja uz izglītību latviešu valodā. Piemēram, tuvākā vizīte plānota Salaspils novadā, kur vienā no skolām valsts valodas nepietiekamas prasmes dēļ no darba atstādināti vairāki skolotāji.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 16. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!