Situāciju LR2 vēlas risināt ar papildu valsts budžeta līdzekļu palīdzību

Finanšu trūkums skar ne tikai Latvijas Radio Ziņu dienestu, bet visas Latvijas Radio struktūrvienības, atzina uzņēmuma valde.

LR2 darbinieku vidējā alga ir 904 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt ar papildu projektiem un piemaksām summa sasniedz vidēji 988 eiro. Pārējiem kanāliem vidējā alga ir apmēram par 100 eiro lielāka, skaidroja Latvijas Radio vadība.

Budžeta pieprasījumā 2019.gadam - nepilnā miljonā, kas prasīts nākamajam gadam algām - ir paredzēta atalgojumu celšana visam Latvijas Radio kolektīvam, atgādināja Latvijas Radio valde, piebilstot, ka visvairāk - par piektdaļu - plānots celt algu tieši satura veidotājiem, tātad arī LR2 programmu vadītājiem.

Valdē gan piekodināja, ka tas nebūs mehānisks pieaugums par vienādu procentu visiem darbiniekiem. Tas notiks, ņemot vērā divus faktorus - izlīdzināt algas starp kanāliem līdzīga darba veicējiem, kā arī ņemt vērā darba sarežģītību.

Kā ziņots, LR2 darbinieki ar atklātu vēstuli vērsās pie atbildīgajām valsts amatpersonām, informējot par situāciju radiostacijā. LR valdes nevēlēšanās saskatīt un risināt ieilgušo satura krīzi LR2 var beigties ar Eiropas mērogā unikālas radiostacijas bojāeju, satraucas LR2 kolektīvs.

"Mūsu pieredze dod tiesības paust viedokli, ka nepieciešams beidzot rīkoties, lai Latvijā turpinātu darboties radiostacija, kuras lozungs ir "dziesmas dzimtajā valodā"," teikts atklātajā vēstulē.

Kanāla darbinieki uzsver, ka LR2 ir visklausītākā, bet štata ziņā vismazākā un vissliktāk apmaksātā Latvijas Radio redakcija, kurā ir 11 štata darbinieki, no kuriem ēterā strādā tikai astoņi cilvēki.

Vēstulē skaidrotas darbinieku darba samaksas veidošanās nianses, uzsverot, ka LR2 programmu vadītāju atalgojumu ilgus gadus veidoja maza alga un liela piemaksa, kas bija atšķirīgi no pārējiem Latvijas radio kanāliem, kaut gan šī "piemaksa" pēc būtības bija darba alga, kuru nebija iespējams segt ar valsts budžeta līdzekļiem, jo tādi Latvijas Radio pienācīgā apjomā netika iedalīti.

Radio programmas kolektīva uzskata, ka par valdes nevēlēšanos saskatīt un risināt ieilgušo satura krīzi LR2 liecina arī fakts, ka pēc direktora Armina Roņa aiziešanas, konkurss uz šo amatu netika rīkots, par vadītāju nozīmējot Latvijas Radio 5 direktori Ilvu Milzarāju, kura amatu apvienošanas kārtībā par savu darbu saņem 30% direktora algas.

"LR2 darbības principi un programma, kuras galvenā vērtība ir latviskas identitātes uzturēšana un veicināšana ar rūpīgu dziesmu atlasi un to pasniegšanas metodiku, ir būtiski atšķirīga no LR5. Šāda pienākumu sadale raisa bažas, vai nākotnē nav paredzēta abu kanālu apvienošana, kas nozīmētu visas Eiropas mērogā unikālās radiostacijas bojāeju," uzsvērts vēstulē.

Jau vēstīts, ka Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere iepriekš sacīja, ka padome aicināja Latvijas Radio valdi līdz 23.jūlijam iesniegt padomei pamatojumu, kāpēc nepieciešams 100 000 eiro piešķīrums darbinieku kapacitātes stiprināšanai. Tāpat valdei esot jāizskaidro, kāds budžets ir nepieciešams, norādot pozīcijas, kur tas tiks izlietots, kā arī kāda būs tā ietekmēs uz nākamo gadu budžeta pieprasījumiem.

"Jebkādi jautājumi par atalgojuma lielumu un tā palielināšanu ir jāskata nevis vienas struktūrvienības ietvaros, bet visa radio kontekstā. Mēs esam lūguši iekļaut prioritāro pasākumu sarakstā un iesnieguši budžetā, esam atbalstījuši prasījumu radio algu palielināšanai par 998 000 eiro. Mēs atzīstam, ka tas ir pareizi un prasījums ir jāatbalsta. Nauda netiek prasīta tikai vienai struktūrvienībai, bet visam radio," izteicās Ķezbere.