Vessman noslēgtajā līgumā ar Zolitūdes Maxima ir norādīts, ka uzņēmumam reizi mēnesī ir jāveic pārbaudes un vajadzības gadījumā jāierodas uz objektu, lai asistētu tā iekšējam drošības dienestam. "Mūsu rīcībā nav detalizētas informācijas par to, cik bieži signalizācija klientam ir strādājusi. Vesmann ir informēts tikai par tiem gadījumiem, kad objekta atbildīgajam personālam par sistēmas ekspluatāciju ir nepieciešama tehniskā palīdzība," bilda Versmanis.
Uz jautājumu, vai pārējos Maxima veikalos ir konstatēti līdzīga veida traucējumi, Vesmanis atbildēja noraidoši un piebilda, ka par pastiprinātu izsaukumu skaitu runāt nav pamata. Tuvākas ziņas par kādiem konkrētiem objektiem, kas ir Vesmann pārziņā, Vesmanis sniegt atteicās, atsaucoties uz līguma punktu, kas liedz masu medijiem izpaust šādu informāciju.
Jau ziņots, ka 21.novembrī Zolitūdē sagruvusi veikala Maxima ēka, nogalinot 54 cilvēkus un vairākus desmitus smagi savainojot. Pirms nelaimes vairākas reizes nostrādājusi ugunsdzēsības signalizācija, taču cilvēki netika evakuēti. Traģēdija rosinājusi plašas diskusijas par būvniecības kvalitāti Latvijā, par Maxima attieksmi pret darbiniekiem un viņu drošību, kā arī par to, kas atbildīgs, ka šāda nelaime varēja notikt.
Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā pagaidām nav neviena aizturētā, pratina lieciniekus un sagruvušās ēkas būvniecības procesā iesaistītos un vāc pierādījumus.
Uzņemoties politisko atbildību par notikušo, 27.novembrī par atkāpšanos paziņoja premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība), savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) paziņoja jau iepriekš sociālajos tīklos pausto, ka atkāpties negrasās, jo par savu atbildību uzskata palīdzības sniegšanu cietušajiem un traģēdijas izmeklēšanas veicināšanu.