Kā teikts Senāta spriedumā, VID Jānim Jakobsonam un Brigitai Jakobsonei veica IIN auditu par 2005. un 2006.gadu.
VID J.Jakobsonam noteica pienākumu iemaksāt budžetā par 2006.gadu IIN 15 751 latu, 7875 latu soda naudu un 1732 latu nokavējuma naudu, kā arī par 4615 latiem samazināja skaidras naudas uzkrājumus. B.Jakobsonei tika noteikts pienākums iemaksāt budžetā par 2005. un 2006.gadu 3615 latus IIN, 1807 latu soda naudu un 886 latu nokavējuma naudu. VID arī samazināja viņas deklarētos skaidras naudas uzkrājumus par kopumā 27 280 latiem.
Viņi šo lēmumu pārsūdzēja tiesā, taču gan Administratīvā rajona tiesa gan pēc tam Administratīvā apgabaltiesa sūdzības noraidīja un apstrīdētos VID lēmumus atstāja spēkā.
Abas tiesu instances, kā arī AT Senāts vērtēja to, vai VID pamatoti nav atzinis 100 000 latu dāvinājuma līgumu.
Kā teikts Senāta spriedumā, abu pieteicēju IIN apmēru ir ietekmējusi tieši dāvinājuma līguma 100 000 latu neatzīšana no VID puses un viņu uzskata, ka dāvinājuma līguma neatzīšana nav pamatota. Senāts šim argumentam nepiekrīt.
Senāts atzinis, ka šī darījuma esamība ir pārbaudīta apgabaltiesā, skatot lietu pēc būtības. Apgabaltiesa savā spriedumā bija norādījusi, ka tiesas sēdes laikā no pieteicēju papildu paskaidrojumiem nav guvusi pārliecību, ka dāvinājuma darījums faktiski noticis, jo pieteicēju sniegtie paskaidrojumi par dāvinājuma esību lietas izskatīšanas laikā VID un tiesā ir pretrunīgi.
Senāts neatrod procesuāla rakstura kļūdas pierādījumu novērtēšanā saistībā ar minēto darījumu, kas varētu ietekmēt sprieduma tiesiskumu.
Senāta skatījumā, nav pamatots abu Jakobsonu kasācijas sūdzības arguments, ka dāvinājuma līgums ir apšaubīts tikai tādēļ, ka tas veikts skaidrā naudā.
No apgabaltiesas sprieduma redzams, ka par pamatu aizdomām, vai darījums faktiski ir noticis, ir kalpojis faktu kopums, tostarp tas, ka informācija par darījumu nav norādīta abu pieteicēju deklarācijās un papildu deklarācijās, tāpat dāvinājuma naudas saņemšanas fakts nonāk pretrunā ar sākumā norādīto skaidras naudas uzkrājumu apmēru attiecībā uz B.Jākobsoni, kā arī abu pieteicēju paskaidrojumi ir pretrunīgi.
Tāpat kā nepamatotu Senāts novērtēja kasācijas sūdzības argumentu, ka ne iestādei, ne tiesai nav tiesību apšaubīt civiltiesiskas vienošanās patiesumu un īstumu.
Tomēr Senāts nolēma atcelt Administratīvās apgabaltiesas spriedumu attiecībā uz VID lēmumu par nokavējuma naudas aprēķinu abiem Jakobsoniem.
Senāts konstatēja, ka viņiem IIN par 2006.gadu maksāšanas pienākums radās 2007.gada aprīlī, kad likums par IIN neparedzēja nokavējuma naudas piemērošanu.
Šajā daļā Administratīvā apgabaltiesas 2010.gada 29.decembra spriedums atcelts un jautājums nodots jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai. Pārējā daļā spriedums atstāts negrozīts, informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.
Kā ziņots, Senāts septembrī skatīja Jakobsonu kasācijas sūdzības par viņu interesēm nelabvēlīgajiem spriedumiem strīdā par VID 2008.gada 3.jūnija un 4.jūlija lēmumu atcelšanu.
Senāts risināja tiesību jautājumu, vai ir pamatots pieteicēju viedoklis, ka, dāvinot naudas summu, tas uzskatāms par privātu darījumu un nav apliekams ar nodokli.
Kā pirmās instances tiesa, tā Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidījusi un atzinusi, ka VID pamatoti aprēķinājis Jakobsonei papildu nomaksai budžetā IIN, soda naudu un nokavējuma naudu.