"Izsakām pateicību visiem ziedotājiem, kuri, kad valsts atbildīgās institūcijas atteicās investēt budžeta līdzekļus, ziedoja naudu, lai slimības uzliesmojuma cēloņu noskaidrošanu varētu veikt izveidotā darba grupā. Tagad saziedoti nepieciešamie līdzekļi darba grupas sagatavotā pašreizējā pētījuma plāna īstenošanai," norāda Viduža.
Par sabiedrības ziedojumiem darba grupa jau nosūtījusi uz ASV Aiovas pavalsts universitātes laboratoriju cietušo suņu sasaldētus audu un cita bioloģiskā materiāla paraugus. To izpēte ir sākusies, eksperti īpaši koncentrējas uz nervu darbību ietekmējošu toksīnu iespējamu klātbūtni, kas līdz šim nav pietiekami pārbaudīta.
Savukārt, lai labāk izprastu nervu izmaiņu attīstību un veiktu padziļinātu nervaudu izpēti, audu materiāls nosūtīts izpētei uz Vāciju vienam no pasaules labākajiem neiropatologiem.
Kā norādīja biedrības darba grupas vadītāja Ilze Matīse van Houtana, arī Latvijas pētnieki pastāvīgi konsultējas ar ārvalstu speciālistiem, piesaistot arī specifisku veterinārmedicīnas nozaru ekspertus. Konsultāciju mērķis ir atklāt potenciālos cēloņus, kas izraisījuši bīstamās suņu saslimšanas uzliesmojumu Latvijā.
Tāpat veikta barības paraugu atlase no tiem, ko nodevuši slimo un mirušo suņu īpašnieki. Jūnija sākumā 33 no paraugiem pētnieku grupa par saziedotajiem līdzekļiem nosūtīja laboratoriskai izmeklēšanai ASV. Bez šiem paraugiem savākti barības paraugi no tirdzniecībā joprojām esošās barības. Lēmums par papildu paraugu ņemšanu pieņemts, ņemot vērā, ka joprojām tiek reģistrēti jauni suņu saslimšanas un nāves gadījumi.
Pētnieki arī nosūtījuši lūgumu AS Tukuma straume, kuras ražoto sauso suņu barību Dogo ir lietojuši vairāk nekā 90% cietušo suņu, atļauju paņemt barības paraugus tieši ražotnē, kā arī lūguši atklāt visas sausās suņu barības sastāvdaļas katram no barības veidiem. Pagaidām atbilde no ražotāja nav saņemta, norāda biedrībā.
Kā ziņots, kad veterinārārstu biedrība ētisku apsvērumu dēļ atteicās no Tukuma straumes 32 000 eiro piedāvātā ziedojuma suņu barības vada dilatācijas pētījumiem, uzņēmums pats veic padziļinātu barības izejvielu analīzi, piesaistot starptautiskus ekspertus.
Slimība uzliesmoja pērn martā, pēc tam konstatēti vairāk nekā 100 saslimšanas gadījumi. Situācija ar bīstamo slimību sarežģījās šogad martā pēc iesaistīto pušu domstarpībām par slimības pētījumiem.
Līdz šim suņu barības vada saslimšanas cēloņu izpētē jau ieguldīti ap 45 000 eiro, tajā skaitā 10 700 eiro no Zemkopības ministrijas (ZM) budžeta, 25 000 eiro no institūta Bior budžeta, 9000 eiro no Pārtikas un veterinārā dienesta budžeta.
Līdz šim veiktajās barības analīzēs nav atrastas toksiskas vielas, kas varētu būt barības vada dilatācijas izraisītājas, līdz ar to ZM, kā arī ražotājs noliedz barības saistību ar saslimšanu, uzsverot, ka nav konstatēts neviens kritērijs, kura dēļ varētu teikt, ka suņu saslimšanā ir vainojama barība.